Ceturtdiena, 19. jūlijs. Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna; Rīt: Ritma, Ramona  
KARTE
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
Sekojiet Līdzi

   
Twitter

“Mums ir jāpieņem, ka mēs šobrīd zaudējam…”

iesūtīts: 2014.12.15 12:35
Pazīstamais žurnāla “The Economist” vecākais redaktors un vairāku grāmatu autors Edvards Lūkass (Edward Lucas) 8.decembrī Londonas Ekonomikas augstskolā (London School of Economics and Political Science) sniedza ļoti informatīvu un aktuālu lekciju pārrunājot Baltijas valstu stāvokli pašreizējā “aukstajā klimatā”, proti, situācijā, kad starp Krieviju un Rietumu valstīm ir ļoti saspīlētas politiskās un ekonomiskās attiecības. Lekcijas pilnais nosaukums bija “Fronline Europe: The Baltic States in a cold climate” un to organizēja augstskolas Baltiešu studentu asociācija.

Lekcijā, kas ilga aptuveni 45 minūtes un kam sekoja jautājumu un atbilžu sesija, pazīstamais eksperts runāja par iemesliem, kāpēc Krievija rāda savu agresivitāti; kā Krievijas varas noteicēji ar korupciju kā pamatveidu ir iefiltrējušies dažādās jomās un sfērās kā savā valstī, tā arī ārpus tās robežām un cik veiksmīgi Rietumi reaģē uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekopto politiku.

Lekcijas apmeklētāji bija galvenokārt Baltiešu tautu pārstāvji un runas sākumā E.Lūkass uzsvēra, ka visu, ko viņš zina par Baltijas valstīm viņš ir iemācījies no šo tautu cilvēkiem.  Tāpēc viņš vienmēr ļoti asi reaģējot, kad Rietumu valstu politiķi Putina piekopto politiku Ukrainā raksturo kā negaidītu un pārsteidzošu notikumu pavērsienu. E.Lūkass norāda, ka Baltijas valstu pārstāvji Eiropas Savienību un NATO jau gadiem ilgi ir brīdinājuši par Krieviju kā iespējamu draudu. Viņš atcerējās, ka 90.gadu sākumā toreizējais Igaunijas prezidents Lenarts Meri viņam teica, ka ja Krievija nebeigs raudzīties uz Baltijas valstīm kā iekārojamām un iekarojamām teritorijām, nepievērsīsies savu iekšējo problēmām risināšanai un nenoliks malā savas imperiālistiskās ambīcijas, agrāk vai vēlāk pasaulei nāksies ciest no šīs lielvaras agresijas. E.Lūkass šo papildināja sakot, ka iemesli kāpēc Krievija šogad ir spērusi vardarbīgo soli Ukrainā ir saistāma ar trim faktoriem: šai lielvarai nepatīk, ka bijušās padomju valstis, kā piemērām, Igaunija, Latvija un Lietuva ir veiksmīgas savu neatkarīgo valstu veidošanā, tai nepatīk Eiropas Savienības noteiktā enerģētikas politika, jo tas mazina korumpētas ekonomiskās darbības, ko Krievijai, savukārt, ļoti patīk piekopt, un tai nepatīk Rietumi kopumā. Uzvars uz ārpolitiku ir arī stratēģiski svarīgs lēmums no Krievijas prezidenta puses, jo tas kaut mazliet novērš valsts iedzīvotāju skatu no prezidenta nepildītajiem solījumiem un to, ka, piemēram, infrastruktūra un sabiedrisko pakalpojumu sektors ir katastrofālā stāvoklī un to, ka, esot jau 14 gadus pie varas, Putins ir izsmēlis iespēju nepaveiktos darbus un nepildītos solījumus novelt uz priekšgājēja pleciem, kā tas bija viņa pirmajā prezidentūras termiņā.

Šo daudzo gadu laikā Krievijas varas elite ir izmantojusi un izmanto korupciju kā galveno metodi varas nodrošināšanai: korupcija ir iesniegusies lielo uzņēmumu pārvaldīšanā, mediju vidē un augstākās izglītības sfērā. Propagandas mediju rufors nav vairs tikai Krievijas valsts iekšienē, bet arī ārpus tās, vairākiem televīzijas medijiem izveidojot angliksi translējošus  kanālus.  Savukārt Krievijas varas elites izkrāptā nauda tikusi atmazgāta caur Rietumu valstu finanšu centriem, jo īpaši Londonas sitiju  (City) un tajā darbojošajiem finanšu uzņēmumiem un bankām. Šis ir plaši zināms fakts, taču Eiropas valstu sankcijas diemžēl netika vērstas šajā virzienā.

Tāpat Rietumu valstīs ir ļoti spēcīga Krievijas spiegu koncentrācija un aktivitāte – pat lielāka nekā Aukstā kara laikā, taču attiecīgo valstu drošības dienesti ir diez gan pasīvi un pat neaktīvi šo spiegu “ķeršanā”. Tāpat viņš ari norādīja, ka Rietumu vadošie mediji ir ļoti vāji aprīkoti no Krievijas ienākošo ziņu analīzēšanā un rediģēšanā un nereti, pat pašiem nepzinoties, izmanto kremļa valodu, proti, vārds vārdā no krievu valodas pārtulkojot teikumus nemaz neanalizējot, kā tas tieši ir pateikts. Pat BBC nav redakcionālās nodaļas, kas ikdienā analizētu Krievijas ziņu saturu un novērstu saturiskās nepilnības vēstīs, kas saņemtas no Krevijas valstu iestādēm.

Lai arī gan no Eiropas Savienības, gan atsevišķām Rietumu valstīm pret Krieviju tika vērstas sankcijas pēc traģiskajiem notikumiem Ukrainā, tās nav bijušas pietiekami ietekmīgas un dotajā brīdī Rietumiem ir jāpieņem un jāsaprot, ka šajā duelī tie pašlaik zaudē. Sankcijas un citas pret Krieviju vērstās drabības ir bijušas pārāk novēlotas. Tās būtu bijušas iedarbīgākas, jā tādā veidā un apjomā kā šogad, tās būtu vērstas pret Krievija gadus iepriekš – pēc iebrukumiem Gruzijā un Moldovā. Tā kā toreiz no Rietumu puses stingra rīcība nesekoja, Krievija saprata, ka tā var iet vēl tālāk un Krimas anakesija un kara darbība Ukrainā tam ir pierādījums.

E.Lūkass atzina, ka viņu priecē NATO mobilizācija, kas sākusies pēc traģiskajiem notikumiem Ukrainā,  un jo īpaši Velsas samitā pieņemtie lēmumi, kas sniegušas noteiktu aisardzību Baltijas valstīm, taču Eiropas Savienības darbība gan nevieš drošību un pārliecību.  Viņš norādīja, ka ES ir trīs izteikti vāji posmi – Francija un Itālija, kā arī Autrija, kuru darbības nereti iet prestatā ar ES kopējo nostāju.

Noslēguma E.Lūkass izteica prognozi, ka pēc desmit gadiem Krievijā nekas daudz nebūs mainījies: neviens no pašreizējiem opozīcijas politiķiem nebūs prezidenta postenī un valstī joprojām dominēs pastāvošā elite, varbūt ar citādu Putinu.

Terēze Bogdanova

‍Foto: Kotryna Urbanaité

 

Tavs komentārs
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
Reklāma
© 2018. All rigts reserved. Created by MB Studija »