Sestdiena, 23. septembris. Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija; Rīt: Agris, Agrita  
karte
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
 
 
Sākums
Apgabali
Der zināt
LNPL
Par mums
Sekojiet Līdzi
               
Twitter
ZiņasViedokļiKalendārsSkolasOrganizācijasSludinājumi 
Cilvēku tirdzniecība darba ekspluatācijai: kas tā ir, un kā no tās izvairīties
iesūtīts: 2012.01.24 16:42 rakstīt redaktoram 
izdrukas versija 

Daudz cilvēku dodas peļņā uz ārvalstīm, un no turienes Latviju nereti sasniedz arī sliktas ziņas. Nolīgtā darba nav bijis, starpniekfirma izrādījusies krāpniece, un naudas trūkuma dēļ cilvēks nevar atgriezties dzimtenē. Darba un sadzīves apstākļi ir ļoti slikti, bet no saimnieka tikt prom nav iespējams, jo viņš neatdod dokumentus, iekams strādnieks nebūs samaksājis par saņemto pārtiku un piešķirto pajumti. Aprēķina dēļ apprecētais vīrs nu pieprasa gluži citus pakalpojumus, un dzīve pārvērtusies ieslodzījuma murgā. Pa laikam bez vēsts pazūd jaunas sievietes, un par dažas likteni nav nekādu ziņu.

Tā varētu vēl turpināt un arī secināt - kāds no piemēriem iederas darba ekspluatācijas jeb piespiedu darba kategorijā, kas ir viena no cilvēku tirdzniecības formām, kurā persona tiek piespiesta veikt darbu vai sniegt pakalpojumus pret viņas gribu, lietojot vardarbību, draudus, viltu, kā arī izmantojot personas atkarību no vainīgā vai bezpalīdzības stāvokli.

Cilvēku tirdzniecība darba ekspluatācijai nav konstatēta

Kā LV portālam skaidro Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vecākais referents Sandis Barks, pašlaik Latvijā nav konstatēts neviens cilvēku tirdzniecības darba ekspluatācijas nolūkā gadījums, kas atbilstu Krimināllikuma (KL) 1541.pantam "Cilvēku tirdzniecība". Valsts policijai gan ir informācija par ārvalstīs notikušiem atsevišķiem piespiedu darba gadījumiem pret Latvijas valsts piederīgajiem.

Joprojām norisinās tiesvedība kriminālprocesā, kurā notika izmeklēšana pēc iepriekš minētā KL panta. Krimināllietā tika celta apsūdzība pret Latvijas valstspiederīgo par nepilngadīgo modeļu darba ekspluatāciju bez atlīdzības Itālijā. "Tā ir pirmā darba ekspluatācijas lieta Baltijas valstīs, kas tiek izskatīta tiesā. Par minēto noziegumu atkarībā no kvalifikācijas ir paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas," informē S.Barks.

Viņš arī norāda: lai gan Latvijā piespiedu darba problēma nav konstatēta, Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam īstenošanas darba grupas sanāksmes eksperti uzsver nepieciešamību pēc nepārtrauktas risku analīzes un dažādu pasākumu ieviešanas valstī piespiedu darba apkarošanas un novēršanas jomā. "Pērn tika saņemts un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izskatīts 31 iesniegums par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem darbā iekārtošanas jomā. Uzsākti 11 kriminālprocesi (kas saistīti ar iespējamo krāpšanos darbā iekārtošanas jomā), pieņemti četri lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Tika veiktas 11 pārbaudes darbā iekārtošanas uzņēmumos, un cilvēku tirdzniecības gadījumi nav konstatēti.

"Pērn tika saņemts un izskatīts 31 iesniegums par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem darbā iekārtošanas jomā." 

Kopumā ir vērojama tendence, ka komersanti, kas darbojas šajā jomā, arvien vairāk veic nepieciešamās darbības licences saņemšanai.

Līdz ar to var prognozēt, ka 2012.gadā noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu skaits darbā iekārtošanas jomā Latvijā nepieaugs."

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas (Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma nodaļa) priekšnieks Arturs Vaišļa skaidro: KL 1541. panta "Cilvēku tirdzniecība" otrajā daļā skaidri ir izklāstīts, kādi ir šīs tirdzniecības nosacījumi - ar varu, viltu un draudiem. "Cilvēki, kuri nepārzina tiesības, mēģina "izvilkt" laukā tikai vienu kritēriju - ar viltu. Ja viņam jautā - vai jūs varējāt jebkurā brīdī pamest šo darbavietu, kurā esošie apstākļi jūs neapmierināja, viņš atbild - jā, varēju, bet gaidīju, kad man samaksās apsolīto algu, bet nesamaksāja! Tātad mani piekrāpa! Ja arī cilvēks tika piekrāpts, tas veido gluži citu nozieguma sastāvu. Tā ir krāpniecība, kas jau skar civiltiesiskās darba attiecības, un ir Valsts darba inspekcijas kompetencē," tā A.Vaišļa.

Sociālā rehabilitācija par valsts līdzekļiem

Cilvēktiesību pārkāpumi var būt jebkur - gan tepat, Latvijā, gan ārvalstīs. S.Barks informē: ja ārvalstu tiesībaizsardzības iestādes pieprasa informāciju no Latvijas par cietušo personu, kura ir Latvijas valstspiederīgā, vai par citiem darbā iekārtošanās apstākļiem Latvijā, tā vienmēr tiek nodrošināta. Tomēr praksē gadās, ka, Valsts policijai pieprasot informāciju no ārvalstu iestādes par iespējamu piespiedu darba gadījumu, tā netiek sniegta vai tiek sniegta nepilnīgi. Tāpat šķērslis ir atšķirīgā piespiedu darba izpratne un tiesiskais regulējums dažādās valstīs, kas liedz pilnvērtīgi īstenot vainīgo personu saukšanu pie tiesību aktos noteiktās atbildības.

Ņemot vērā, ka Latvijas Kriminālprocesa kodeksā ir iestrādāts ļoti augsts cilvēku tiesību nodrošinājums, personas, kas cietušas no darbaspēka ekspluatācijas, var saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem. Personām, kurām piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss, tiek piedāvāta speciāla sociālpsiholoģiska rehabilitācija, juridiskā un medicīniskā palīdzība. Nepieciešamības gadījumā papildus tiek nodrošināta droša pajumte, materiālais atbalsts, atbalsts jaunu prasmju apgūšanā, tostarp arī pamata vai papildu izglītības apgūšanai, lai persona varētu atrast darbu.

"Personas, kas cietušas no darbaspēka ekspluatācijas, var saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem."

Kā informē IeM, pērn sociālās rehabilitācijas pakalpojumi sniegti divām personām, kas cietušas no darba ekspluatācijas ārvalstīs, taču cietušās personas nelūdza palīdzību šo valstu kompetentajās institūcijām vai organizācijām.

"Jāatzīmē, ka Latvijā ir izveidota progresīva un savā ziņā unikāla sistēma cilvēku tirdzniecības upura statusa piešķiršanai, proti, par cilvēku tirdzniecības piespiedu darba nolūkā upuri persona var tikt atzīta četros dažādos veidos: ar kriminālprocesa virzītāja lēmumu, ar kuru persona atzīta par cietušo krimināllietā par cilvēku tirdzniecību; tiesībaizsardzības institūcijas izziņu, ka persona cietusi cilvēku tirdzniecībā; ārvalsts tiesībaizsardzības institūcijas izziņu, ka uzsākts kriminālprocess vai tiek veiktas citas darbības, kas var būt par pamatu tam, lai pieņemtu lēmumu par personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem; ar speciālas komisijas atzinumu," norāda S.Barks.

Amatpersonas un eksperti vienotā sistēmā pret noziedzību

Cilvēka tiesību aizsardzības mehānisms šajā jomā, sadarbojoties visām procesā iesaistītajām iestādēm, Latvijā veidots jau ilgstoši. IeM Nozares politikas departamenta Politikas ieviešanas nodaļas vecākā referente Lāsma Stabiņa informē: pēc IeM ierosmes no 2004.gada līdz 2010.gada martam sadarbība starp dažādām valsts iestādēm saistībā ar cilvēku tirdzniecības problēmām, to novēršanu, apkarošanu un palīdzības sniegšanu upuriem tika īstenota ar īpašu sanāksmju palīdzību, kurās neformālas darba grupas pārstāvji vērtēja, kā tiek īstenoti Valsts programmā cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2008.gadam noteiktie uzdevumi.

Lai īstenotu nākamo valsts programmu līdz 2013.gadam, 2010.gada 3.martā ar Ministru prezidenta rīkojumu Nr.77 tika apstiprināts starpinstitucionālās darba grupas sastāvs un darba uzdevumi, un tādējādi darba grupa ieguva oficiālu statusu.

"Tendences ar cilvēku tirdzniecību saistīto pārkāpumu un noziedzīgo nodarījumu attīstībā radīja nepieciešamību iekļaut darba grupā kompetento institūciju amatpersonas, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību informācijas apmaiņā un rīcību, un IeM ierosināja veikt grozījumus minētajā rīkojumā," informē L.Stabiņa. Ar Ministru prezidenta 2011.gada 10.jūnija rīkojumu Nr.207 darba grupā tika iekļauti pārstāvji no IeM, Ārlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Liepājas prokuratūras, Rīgas domes Labklājības departamenta, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas, Rīgas pašvaldības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, biedrības "Patvērums "Drošā māja"", biedrības "Resursu centrs sievietēm "Marta"" un Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) Latvijas biroja. Kā speciālisti darba grupā ir pieaicināti pārstāvji no Valsts darba inspekcijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Juristu apvienības un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra.

 "Cilvēka tiesību aizsardzības mehānisms šajā jomā, sadarbojoties visām procesā iesaistītajām iestādēm, Latvijā veidots jau ilgstoši."
 

"Darba grupa un darba grupas mērķu un uzdevumu īstenošanā piesaistītie eksperti veido sistēmu, kas spēj risināt jebkuru izaicinājumu, kas saistīts ar izmaiņām ar cilvēku tirdzniecību saistīto noziedzīgo nodarījumu attīstībā," uzsver L.Stabiņa. "Iekšlietu ministrija pauž pārliecību, ka cilvēku tirdzniecība Latvijā klasiskā izpratnē, kad pastāv upuru fiziska un psiholoģiska ietekmēšana, ir maksimāli ierobežota, ko nodrošina efektīva Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu rīcība un proaktīvā likumdošana. Lai šāda situācija saglabātos, arī turpmāk jo īpaši svarīgi ir plānot un īstenot preventīvos pasākumus, organizējot informatīvās kampaņas, kas veido un uztur katra sabiedrības indivīda pareizu izpratni par cilvēku tirdzniecības noziedzīgā nodarījuma smagumu pret cilvēktiesībām un cilvēku tirdzniecības upura morālajām un fiziskajām ciešanām."

Lai mazinātu risku kļūt par piespiedu darba upuri

Lai mazinātu riskus Latvijas iedzīvotājiem kļūt par piespiedu darba upuri ārvalstīs, valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas ir veidojušas dažādas kampaņas un izplatījušas informatīvos materiālus, informē IeM. Piemēram, Ārlietu ministrija un Nodarbinātības valsts aģentūra īstenoja informatīvo kampaņu "Uzzini, pirms piekrīti darbam ārzemēs". Informācija par piespiedu darba riskiem atrodama Nodarbinātības valsts aģentūras, Iekšlietu ministrijas interneta vietnēs, kā arī Valsts policijas mājaslapā jauniešiem Sargi - sevi.

IeM atgādina, ka preventīvie pasākumi, kurus ņemot vērā persona var samazināt risku kļūt par piespiedu darba upuri, ir šādi:

  • piezvanīt izvēlētās valsts vēstniecībai Latvijā un noskaidrot, kas ir nepieciešams, lai varētu strādāt attiecīgajā valstī - ieceļošanas, uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumus, kā arī paražas un galvenos likumus. Par vairākām valstīm informāciju var atrast arī Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā;
  • aizpildīt anketu Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā, lai pārliecinātos par gatavību doties uz ārzemēm;
  • Ārlietu ministrijas mājaslapā noskaidrot Latvijas vēstniecības adresi un tālruņu numurus valstī, uz kuru plānots doties;
  • nodrošināties ar Ārlietu ministrijas ārkārtas gadījumu un konsultāciju tālruņa numuriem +371 29287398* (ārkārtas situācijās 24 h diennaktī zvaniem no jebkuras valsts), +371 67016364* (tikai darba laikā zvaniem no jebkuras valsts), 80005905 (tikai darba laikā bezmaksas informatīvais tālrunis zvaniem no Latvijas), +371 67 015 905* (tikai darba laikā zvaniem no jebkuras valsts) *maksa par zvanu atkarīga no mobilā telefona operatora noteiktā tarifa;
  • reģistrēties Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā;
  • ņemt vērā, ka iekārtot darbā Latvijā un ārzemēs var tikai licencētas darbā iekārtošanas firmas, uzzināt, vai attiecīgai firmai ir licence uz konkrēto darbības jomu un valsti, var Nodarbinātības valsts aģentūras un Latvijas Jūras administrācijas mājaslapās;
  • meklēt darbu, izmantojot samērā drošu un ticamu informāciju Eiropas Darba mobilitātes portālā;
  • slēgt darba līgumu rakstveidā, pieprasīt iespējami detalizētāku darba līgumu. Īpašu uzmanību līgumā vajadzētu pievērst darba devēja nosaukumam, juridiskai un darbības vietas adresei, darba devēja tālrunim, darbinieka profesijai (amatam, arodam), darba raksturojumam, darba laikam, samaksai, citu darba devēja sniegto pakalpojumu uzskaitījumam, par kuriem var tikt prasīta samaksa (dzīvesvieta, pārvadāšana), darba attiecību pārtraukšanas nosacījumiem. Līgumu būtu vēlams noformēt tajā valodā, kuru darba ņēmējs labi pārzina;
  • apgūt angļu vai izvēlētās valsts valodu elementārā līmenī vai vismaz palūgt kādam uz lapiņas uzrakstīt attiecīgās valsts valodā, no kuras valsts esat un ka jums ir nepieciešama palīdzība;
  • informēt tuviniekus par sameklēto darbu ārzemēs, atstāt mājās precīzu savas uzturēšanās vietas adresi un visu informāciju par savu darba devēju;
  • atstāt mājās pases kopiju un savu nesen uzņemtu fotogrāfiju un vismaz vienu pases kopiju paņemt līdzi gadījumam, ja pazūd pase vai kāds to atņemnozog;
  • apmeklēt ārstu un noskaidrot, vai veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai dotos ceļā;
  • nokārtot visu iespējamo apdrošināšanu, tostarp veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Latvijā Veselības norēķinu centrā ir iespējams noformēt bezmaksas Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK);
  • paņemt līdzi vismaz tik daudz naudas, lai pietiktu atpakaļceļam.

Ja persona atrodas ārvalstīs, palīdzību var meklēt arī attiecīgās valsts policijā, Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārzemēs vai jebkuras citas ES dalībvalsts pārstāvniecībā, ja atrodaties trešajā valstī, ārvalsts nodarbinātības noteikumus kontrolējošajā un uzraugošajā iestādē, attiecīgās valsts robežsardzē, pie sociālās palīdzības sniedzējiem ārvalstīs, kā arī attiecīgās valsts baznīcās vai citās reliģiskās organizācijās. 

Mudīte Luksa, LV portāls. Pārpublicēts no LV portāla „Par likumu un valsti”
(http://www.lvportals.lv/?menu=doc&id=243078)

Foto: spoki.lv

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
Sākums » Viedokļi
Reklāma
 
© 2010. All rigts reserved.Created by MB Studija »