Otrdiena, 23. janvāris. Vārda dienas: Grieta, Strauts, Strauta; Rīt: Krišs, Ksenija, Eglons  
karte
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
 
 
Sākums
Apgabali
Der zināt
LNPL
Par mums
Sekojiet Līdzi
               
Twitter
ZiņasViedokļiKalendārsSkolasOrganizācijasSludinājumi 
Jaunā vieta. Referendums. Latvieši un krievi, bet vai tikai...?
iesūtīts: 2012.02.17 18:14 rakstīt redaktoram 
izdrukas versija 

Te nu mēs esam. Savā laikā latvieši mācījās krievu valodu, vēlāk tie Latvijas krievu valodā runājošie, kuri vēlējās apgūt latviešu valodu, tad to arī iemācījās. Latvijā ir pietiekami daudz, tā dēvēto, jaukto ģimeņu. Cilvēki kopā mācās, strādā, kopīgi pavada brīvo laiku. Protams, ka domstarpības pastāv vienmēr, bet tas visvairāk ir atkarīgs no inteliģences līmeņa, saņemtās audzināšanas un emocionālā brieduma. Tādēļ, jāatzīst, ka Latvijā ir daļa krieviski runājošo iedzīvotāju, kuriem radās grūtības pārorientēties un adaptēties jaunajā situācijā, pēc PSRS sabrukuma. Un tomēr, kur gan tagad (Latvija jau ir brīva valsts pietiekami ilgi) un tieši šobrīd šis viss ir radies? Kas tad notiek patiesībā? Kam tas viss patiešām ir vajadzīgs?

 Kāds Latvijas masu mēdijos ir paudis domu, ka notiekošais ir tikai atmaskojis pastāvošo problēmu. Atļaušos šo domu noraidīt, jo no kaut kurienes tā uzradās valstij kritiskos apstākļos. Visticamāk, ka tas ir mākslīgi radīts. Ko no tā iegūs tā saukto krievvalodīgo aizstāvji un aktīvisti? To pašu ko vienmēr- viņi vēlas virzīties tuvāk varai, ietekmei un naudai (vienkārši, pat ļoti personiski savtīgu nolūku vadīti). Tiesa ir jāpiebilst, ka arī latviešu Kangars šai ziņā ir tieši tāds pats. Pateicoties latviešu Kangariem tas viss arī ir iespējams.

Šī būs tikai viena versija, kuru ir atļauts kritizēt. Tomēr, šķiet svarīgi ir paskatīties uz šo jautājumu mazliet savādāk. Var būt, ka šajā rakstā pietrūks argumentu, faktu, pierādījumu, bet viela pārdomām noder vienmēr.

Krietnu laiku apsverot to „aukstā ūdens dušu” par referendumu, radās interesants iespaids, ka ne tik daudz tas iecienītais „sarkanais bubulis” ir vainīgs, bet vējš ļoti ērti arī pūš no tālās aizokeāna zemes, kuru daudzi joprojām visā pasaulē dēvē par „sapņu zemi” un vēl arī, it kā par „demokrātijas citadeli”. Šis referendums ir ļoti veiksmīgs ierocis vai manipulācijas veids, lai sanaidotu un sarīdītu iedzīvotājus savā starpā, pilsoņus un nepilsoņus. Ērts vecais stāsts un sāpe. Kaut kā taču ir jānovērš uzmanība, piemēram, no tā, ka Valsts budžeta konsolidācija notiek uz nabadzības līmeņa palielināšanās fona. Lai gan premjers cītīgi stāsta par veiksmi krīzes pārvarēšanā. Tādai veiksmei citas valstis Eiropas Savienībā pretojas, tostarp paši iedzīvotāji, jo atšķirībā no latviešiem aktīvi protestē, jo viņiem vēl pietiek iekšējo resursu, lai to darītu. „Iedod mazo pirkstiņu un paņems visu roku”. Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka nāk no aizokeānijas. Lai arī cik komiski, bet tā vien šķiet, ka sava taisnība būs tam vienam Latvijas oligarham, kurš mūždien uzsver un daudzās Latvijā notiekošajās ķibelēs vaino, tā dēvētos, Sorosiešus.

Kā tad tā? Vajadzīgs īss atskats dažos politiskos notikumos un tīri sadzīvisks skatījums- kā tas viss atsaucās uz reālo dzīvi Latvijā. Un, prātā nāks tikai tā dēvētie hitmeni... un ne velti arī supermens ir pašu amerikāņu izgudrojums, droši vien tāpēc, ka ir vajadzīgs kāds glābējs- pretstats.   

Reiz Latvijā izveidojās jauna partija „Jaunais laiks”. Tolaik, šķita –  jauns, demokrātisks, spēcīgs, korekts u.t.t., politiskais spēks esam (piebildīšu, ka šī pati partija ir iekļāvusies partijas „Vienotība” sastāvā). Partijas līderis bija bijušais Latvijas Bankas prezidents un naudas reformas veicējs Latvijā. Šīs partijas stils ļoti atgādināja kaut ko amerikānisku un arī tautā runāja par vēsmām no aizokeānijas. Aptuveni divus gadus pirms partijas „Jaunais Laiks” dibināšanas, minētais kungs bija aktīvi strādājis ASV vērtspapīru tirgū un viņam piederēja 31 ASV kompānijas akcijas. Hm, laikam būs saņēmis labus ieteikumus finanšu tirgus spēlēs, par to pretī sniedzot to, ka Latvijā tika pieņemti „pareizie” lēmumi un izvēlēts tīkamākais politiskais kurss. Varam jau sevi muļķot, bet Latvijā dažādu superspeciālistu visādās sfērās ir pamaz. Turklāt, prātā ir palicis arī tas, ka Amerikas finanšu sfēras pārstāvji viņu visādā ziņā ir pozitīvi vērtējuši, šai ziņā masu saziņas līdzekļos ir bijušas atsauces.  

 Bet, atgriezīsimies pie būtības. Tobrīd, Latvijā it kā notika attīstība un turpinājās ekonomiskais uzplaukums un daļa Latvijas iedzīvotāju jutās ļoti komfortabli, aizņēmās naudu no bankām, dzīvoja jaušamā spozmē. Tomēr, sabiedrībai svarīgu sfēru pārstāvji (medicīniskās aprūpes darbinieki, pedagoģiskie darbinieki, policijā strādājošie, ugunsdzēsēji u.c.) sāka jautāt: „Bet kā ar mums?”. Tad, „Jaunā Laika” vadībā tika izveidots fantastisks plāns par to kā turpmākajos gados tiks palielinātas algas šajos sektoros strādājošiem. Ticiet vai nē, bet daudzi apdomājās un dzīvoja ar šīm cerībām, ka viņu ieguldījums sabiedrības labā ar laiku tiks novērtēts arī ar adekvātu darba samaksu. Šobrīd, uz to atskatoties, ir skaidrs, ka bija jāatrod veids kā nomierināt prātus un apklusināt balsis ar mazu izdevumu palīdzību. Šāda metode ir labi zināma, to paveica jau Krievijas revolūcija, kad domājošā un inteliģentā sabiedrības daļa, tiešā veidā, tika iznīcināta. Tīri matemātiski rēķinot, visi šie cilvēki neko neražo un valstij naudu nevairo, lielus nodokļus nepaņemt- maksāsim maz. Ja maksāsim maz, tad cilvēki būs noraizējušies par piezemētām lietām un mazāk iespēs kaut ko iespaidot, tostarp politikā un tml.. Varbūt ar referendumu šobrīd ir kaut kas līdzīgs? Lai gan, varētu izrādīties arī, ka tā dēvētā politiskā elite tikai gaida, kam izdevīgāk „pārdoties”. Protams, no visa šī ļembasta savs labums atliks arī Krievijai (referenduma jautājums jau pats par sevi ir tam priekšnosacījums).

Ārpolitiski ASV ir iecienījusi sniegt padomus, piedāvāt humāno palīdzību un vēl daudz ko citu, kas piemēram izraisa karus (arī Eiropā). Latvijā pirmais spilgtais piemērs bija tad, kad vēstniece savā uzrunā Latvijas Universitātē  norādīja uz, rakstā jau pieminēto, Lemberga kungu un tā dēvētajiem Andra Šķēles „Mākoņiem”, ar ko domāts bija viņa īpašums un protams, arī bizness un ietekme Latvijā. Protams, arī šis bijušais Latvijas premjers ir nopelniem bagāts tai ziņā, kur Latvija šobrīd atrodas un tur vēl varētu būt arī daudz kas cits. Bet, kāpēc par to kaut kas ir jāsaka ASV vēstniecei. Taču, tas vēl nav viss. Pagājušā gada rudenī vēstniece neoficiāli tikās ar Urbanoviča kungu (no politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs”) viņa Latgales lauku īpašumā. Parunājušies esot. Par ko? It, kā par to, ka tas Latvijas okupācijas jautājums esot jārisina. Turpat Urbanovičs tikās arī ar Krievijas vēstnieku. Kas vispār notiek? Ļoti lielas aizdomas ir par to, ka drīzāk runa bija par priekšā stāvošā referenduma jautājumu, kā to visu varētu izvērst un ko no tā varētu iegūt, visādā ziņā.     

Atgriezīsimies pie Latvijas un starptautiskajiem aizdevējiem. Paturēsim prātā, ka lēmums par aizņēmumu tika pieņemts Saeimā. Aizdevuma summa Latvijai ir fantastiska. Atceros, ka sarēķināju to, cik katram Latvijas iedzīvotājam ir jāatdod naudas, lai šī summa salasītos. Sarēķināju, tad padomāju, ka no tiem daudzi ir bērni, pensionāri, bezdarbnieki un cilvēki ar zemu atalgojumu. Sapratām, ka jāmeklē iespēja kravāt mantas un doties prom. Neticat- sarēķiniet paši! Ārkārtīgi naivi būtu cerēt, ka pašu Kangari uzrādīs visu sarausto savās sākuma deklarācijās. Kāds varētu sākt filozofēt, ka raksta autorei trūkst cieņas pret savu valsti, patriotisma un tml.. Ja trūktu, tad raksta vietā būtu klusums, spļaudīšanās, vienaldzība un atteikšanās piedalīties gaidāmajā referendumā.

Runājot par notiekošā atbilstību hitmenu teorijai- Latvijā finansējums izglītībai, medicīnai tiek samazināts un nabadzība sāk pieaugt.      

Te nu mēs esam. Latvju zeme vaļā stāv un vēji staigā iekšā un ārā... Vējš pūš prom cilvēkus no savas zemes.

Es iestāšos un palieku pie viedokļa, ka arī krieviem ir bagāta valoda un kultūra. Savā ziņā jūtu arī līdzi krievvalodīgajiem, daļai no viņiem bija pārāk grūti mainīties līdzi laikam un patiesībā arī Krievijai viņi īsti vairs nav vajadzīgi- tur neviens viņus īsti negaida un Latvijā vairs nav tā kā bija. Tas viss, padara šo cilvēku daļu, par vieglu manipulāciju mērķi, it sevišķi sociālekonomiski spiedīgajos apstākļos. Būtu jau labi, ja politiski ekonomiskā ārprāta tirgu varētu nodalīt. Bet, cik gan liela izvēle šajā visā paliek latvietim? Visticamāk, ka latviešu valodas vietu Latvijas pilsoņi nosargās.

Raudzīsimies. Kas notiks tālāk?...

Baiba Irbe no Eberdīnas


Foto: LETA
 
Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (2)
Sākums » Viedokļi
Reklāma
 
© 2010. All rigts reserved.Created by MB Studija »