Ceturtdiena, 19. jūlijs. Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna; Rīt: Ritma, Ramona  
KARTE
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
Sekojiet Līdzi

   
Twitter

Latvijas nepilsoņi de iure un de facto

iesūtīts: 2012.03.02 12:22
Valodu referendums beidzies. Vai notiks arī referendums par pilsonību, patlaban nav zināms, taču paraksti tautas nobalsošanas ierosināšanai par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem jau tiek vākti. Neatkarīgi no tā, vai šis referendums notiks vai ne, nepilsoņi Latvijā ir sabiedrības daļa, ar kuru nevar nerēķināties.

Līdz pagājušās nedēļas sākumam ir savākti vairāk nekā 700 parakstu referenduma ierosināšanai par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, aģentūru BNS informējusi iniciatīvas autore Eiropas Parlamenta deputāte un partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līdere Tatjana Ždanoka. Savukārt viens no nule notikušā valodu referenduma iniciatoriem Vladimirs Lindermans jau apsver iespēju cīnīties par tiesībām ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Kāpēc ir nepilsoņi?

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijā radās liela iedzīvotāju kategorija, kas zaudēja PSRS pilsonību un kam nekad nebija bijusi Latvijas Republikas pilsonība. 1991.gada 15.oktobrī Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemtais lēmums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" noteica, ka pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma pieder personas, "kurām bija Latvijas Republikas pilsonība 1940.gada 17.jūnijā, un šo personu pēcnācēji".

"Tā kā šīs personas automātiski nevarēja kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem un nebija arī zināms, kādas valsts pilsonību šīs personas izvēlēsies vēlāk, Latvija nolēma uzņemties īpašas saistības attiecībā uz tiem bijušajiem PSRS pilsoņiem, kas ilgstoši dzīvoja Latvijā un bija izveidojuši ar valsti noturīgas privātas un ģimenes saiknes," nepilsonības vēsturiskos aspektus min Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Andrejs Rjabcevs. Tika radīts speciāls fizisko personu statuss - Latvijas nepilsoņi.

Latvijas nepilsoņu statusu reglamentē īpašs likums, kas tika pieņemts 1995.gadā: "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības". Nepilsoņa statusu noteica kā pagaidu statusu, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni.

Cik nepilsoņu ir Latvijā?

Nepilsoņu statusu Latvijā ieviesa līdz ar minētā likuma stāšanos spēkā 1995.gada 9.maijā, un tam aptuveni 730 000 personu. Septiņu gadu laikā nepilsoņu skaits samazinājies vairāk nekā par pusi, tomēr joprojām ir visai iespaidīgs. 2011.gada tautas skaitīšana Latvijā konstatēja 290 660 nepilsoņu jeb 14,1% no visiem valsts iedzīvotājiem. Pēc PMLP datiem, šā gada 1.janvārī Latvijā bija reģistrēti 312 189 nepilsoņi.

Nepilsoņu skaits ar katru gadu samazinās par vismaz 10 000. Šīs tendences pamatā galvenokārt ir nepilsoņu uzņemšana Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Daļa nepilsoņu, galvenokārt bērni, Latvijas pilsonību ieguvuši reģistrēšanās kārtībā (bez naturalizācijas pārbaudījumiem). Vēl daļa Latvijas nepilsoņu iegūst citu valstu pilsonību un turpina Latvijā uzturēties ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, tendences skaidro PMLP pārstāvis. Savu artavu nepilsoņu skaita samazinājumā dod arī dzimstība un mirstība, kuras iespaids uz valsts iedzīvotāju skaitu kopumā ir negatīvs.

2011.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijas pilsoņu proporcija valsts iedzīvotāju kopskaitā laikposmā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2000.gadā palielinājusies no 74,5 līdz 83,8 procentiem.

Kāpēc nenaturalizējas?

Visvairāk - 21297 - nepilsoņu naturalizējās 2004.gadā, kad Latvija iestājās ES un NATO. 2010.gadā naturalizējušies tikai 2467 nepilsoņi. Galvenais iemesls, kāpēc nepilsoņi nepiesakās naturalizācijai, kā liecina PMLP pērn veiktā aptauja, ir bailes nenokārtot naturalizācijas pārbaudījumus. Tā atbildējuši 27% respondentu. 45% aptaujāto nepilsoņu savas latviešu valodas zināšanas novērtējuši kā nepietiekamas, lai nokārtotu naturalizācijas eksāmenu. Praksē latviešu valodas pārbaudījumi sagādā grūtības 44% pilsonības pretendentu, kuri nespēj nokārtot eksāmenu.

"Latvijas pilsoņu kopumam pieder personas, kurām Latvijas Republikas pilsonība bija 1940.gada 17.jūnijā un šo personu pēcnācēji."

Pētījumā secināts, ka lielākā daļa nepilsoņu vēlētos kļūt par Latvijas pilsoņiem, ja atvieglotu naturalizācijas procesu, nebūtu jākārto eksāmeni vai pilsonību piešķirtu automātiski. 24% aptaujāto uzskata, ka pilsonība būtu jāpiešķir automātiski, tāpēc negrasās paši naturalizēties.

Viens no svarīgākajiem nepilsoņu minētajiem iemesliem naturalizācijai ir Eiropas Savienības pilsonības iegūšana. Aktīvākie pilsonības pretendenti ir jaunieši. Vecāka gada gājuma nepilsoņiem trūkst motivācijas, un uz Latvijas pilsonību daudzi nepretendēs, liecina aptauja.

Kāds ir nepilsoņu sociāldemogrāfiskais portrets?

Latvijas nepilsoņu vidū dzimumu atšķirības, kā liecina PMLP pērn veiktā aptauja, ir nenozīmīgas - 50,1% vīriešu un 49,9% sieviešu. Visvairāk nepilsoņu - 43% - ir vecāki par 60 gadiem. Jo jaunāki cilvēki, jo mazāk viņu vidū nepilsoņu; tikai 4,5% nepilsoņu ir vecuma grupā no 15 līdz 20 gadiem.

36% nepilsoņu ir pensionāri, strādājošo ir 33,4%; nestrādājošo - 26,4%, bet tādu, kas mācās, nepilsoņu vidū ir 3,8 procenti.

Visvairāk - 66,2% - nepilsoņu dzīvo Rīgā. Tai seko Latgale ar 15,8%. Vismazāk nepilsoņu - 4,3% - ir Zemgalē.

Visvairāk Latvijas nepilsoņu ir krievu tautības - 205 305. Tiem seko baltkrievi un ukraiņi - attiecīgi 42 284 un 30 020 personu. Nepilsoņu skaitā ir arī 8181 lietuvietis un 461 igaunis.

Kādas ir nepilsoņu tiesības?

Nepilsonim ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, nosaka likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības".

Līdztekus Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām tiesībām nepilsonim ir tiesības saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, kā arī tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem. Nepilsonim nav tiesību balotēties un balsot Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nepilsonis var būt Latvijā reģistrētas politiskās partijas biedrs vai ziedotājs.

"Galvenais iemesls, kāpēc nepilsoņi nepiesakās naturalizācijai, ir bailes nenokārtot naturalizācijas pārbaudījumus."

Nepilsoņiem ir noteikti ierobežojumi profesionālajā darbībā, nekustamo īpašumu iegādē, pensijas stāža aprēķināšanā, iespējās bez vīzām iebraukt virknē ārvalstu.

Latvijas nepilsonim ir tiesības netikt izraidītam uz valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ.

Vai var atņemt statusu un izraidīt no valsts?

Latvijas nepilsoņa statusu var ne tikai piešķirt, bet arī atņemt. Saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" nepilsoņa statusa atņemšana paredzēta, ja persona ir ieguvusi citas valsts pilsonību, neatsakoties no nepilsoņa statusa, bez Ministru kabineta atļaujas dien citas valsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā, vai ir sniegusi nepatiesas ziņas, iegūstot nepilsoņa statusu.

2010.gadā Latvijas nepilsoņa statuss atņemts 83 personām, kas ir vismazākais šādu gadījumu skaits kopš 2004.gada, kad statuss tika atņemts 307 personām. Lielākoties nepilsoņa statuss atņemts gadījumos, kad persona ieguvusi citas valsts, galvenokārt Krievijas, pilsonību, neatsakoties no nepilsoņa statusa, skaidro A.Rjabcevs.

"Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos."

Ņemot vērā, ka nepilsoņa statusa atņemšana ir saistīta ar personas piederību citai valstij, bijušais Latvijas nepilsonis, ja tam nav iespēju uzturēties Latvijā kā attiecīgās valsts pilsonim, tiek izraidīts.

Latvijas nepilsoņi ir Latvijas valstspiederīgie un nav izraidāmi no valsts, izņemot gadījumus, kas saistīti ar kriminālpārkāpumiem un soda izciešanu vai tiesāšanu citā valstī, skaidro A.Rjabcevs.

Nepilsoņi starptautiskajā kontekstā

Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, jo nepilsoņiem noteikto tiesību apjoms pilnībā neatbilst nevienam šādam statusam. Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekiem, ne arī bezvalstniekiem, bet par personām ar īpašu tiesisko statusu, kas kopš tā ieviešanas pastāvīgi apšaubīts gan no labas demokrātijas prakses, gan starptautisko tiesību viedokļa.

Latvijas Republikas tiesībsarga Romāna Apsīša 2008.gada atzinumā, izvērtējot nepilsoņa statusa atbilstību minētajām normām, teikts: ņemot vērā, ka nepilsoņa statuss nav Latvijas pilsonības paveids, īstenojot naturalizācijas un nepilsoņu skaita samazināšanas politiku, "valsts mērķis nav pilsoņa un nepilsoņa statusa saplūšana, tos maksimāli pielīdzinot savās tiesībās, bet gan personu motivēšana iegūt pilntiesīga pilsoņa statusu".

Starptautiskās rekomendācijas Latvijai nepilsoņu jautājumā ietver ieteikumus piešķirt nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, vienkāršot naturalizāciju, mazināt atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās.

Patlaban izskatīšanā Saeimā ir likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", kas regulē nosacījumus Latvijas nepilsoņu bērnu atzīšanai par Latvijas pilsoņiem un naturalizācijas nosacījumus Latvijas nepilsoņiem. "Šī joma kopumā nemitīgi tiek pilnveidota. Pavisam nesen Ministru kabinetā tika apstiprināti normatīvie akti, kas ievieš nelielas korekcijas, lai uzlabotu naturalizācijas procesu," skaidro PMLP pārstāvis.

Stājoties spēkā 2011.gada 5.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.521 "Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība", kā arī 2011.gada 5.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.522 "Noteikumi par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi", ņemtas vērā vairākas starptautiskās rekomendācijas, kas skar naturalizāciju un pilsonības iegūšanu, - ir paplašināts personu loks, kurām nav jākārto latviešu valodas eksāmens, savukārt nenokārtotu valodas prasmes pārbaudi atkārtoti var kārtot ātrāk - jau pēc trim mēnešiem, nevis sešiem, kā tas bija līdz šim. 

Guntars Laganovskis, LV portāls. Pārpublicēts no LV portāla „Par likumu un valsti”
(http://www.lvportals.lv/?menu=doc&sub=&id=244750)

Foto: LV portāla infografika

 

Tavs komentārs
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (1)
Reklāma
© 2018. All rigts reserved. Created by MB Studija »