Piektdiena, 19. oktobris. Vārda dienas: Elīna, Drosma, Drosmis; Rīt: Leonīds, Leonīda  
KARTE
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
Sekojiet Līdzi

   
Twitter

Finanšu piramīdas. Pazīmes, riski, sekas un likumīgas iespējas darbības ierobežot

iesūtīts: 2012.06.15 14:18
Vienas no lielākajām pagājušā gadsimta finanšu piramīdām Krievijā MMM dibinātājs Sergejs Mavrodi ir uzsācis identisku pasākumu. Tas tiek mēģināts īstenot vairākās pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Satraucošajam faktam uzmanību ir pievērsušas gan valsts, gan pašvaldību iestādes, pienāk ziņas arī no Anglijas, kur rūpniecības pilsētās, kurās ir liela latviešu koncetrācija, sākusi izplatīties MMM piramīdas shēma, radot pamatu satraukumam.

Latvijā pēdējā aktualitāte piramīdas veidotāju apkarošanā ir Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātu lēmums pieprasīt aktīvāku rīcību no Iekšlietu ministrijas par iespējamo finanšu piramīdu tīkla veidošanu Latvijā un atzīt policijas neaktīvu rīcību tā apkarošanā.

Iepriekš policiju par nelicencētu uzņēmējdarbību, kas paredz fizisku personu noguldījumu pieņemšanu, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pagaidām vairāk par publiskiem paziņojumiem, kuros iedzīvotāji aicināti neuzticēties milzu peļņas solītājiem, nekas nav noticis, ja neņem vērā, ka Rīgas dome lika aizvākt vizuālās reklāmas, kas bija izvietotas tās pārziņā esošajos objektos. Rīgā netālu no Centrālās stacijas netraucēts darbojas MMM konsultāciju birojs, kurā interesenti var iegūt informāciju par iespēju iesaistīties naudas pelnīšanas shēmā. Policijas pārstāvji norāda, ka faktiski naudas aprite notiek virtuālajā vidē un tiek vadīta no ārvalstīm, tādēļ uz vietas neko daudz uzsākt nevarot.

Zināmus šķēršļus nelegālajiem finansistiem radījis Latvijas Uzņēmumu reģistrs, kas aizkavējis viņu biedrības "MMM 2011 Klubs" reģistrāciju, taču, kā atzinis UR galvenais notārs Ringolds Balodis, likumisku iemeslu aizliegt reģistrāciju nav. 

"Ja kādi citi piramīdu veidotāji atkal izdomātu dibināt biedrību, pagaidām likums to neaizliedz."

Kā LV portālam skaidroja UR pārstāve Evija Ivdra, šoreiz paši dibinātāji atsaukuši savu iesniegumu. Tomēr, ja viņi vai kādi citi piramīdu veidotāji atkal izdomātu dibināt biedrību, pagaidām likums to neaizliedz. UR speciālisti kopā ar Saeimas deputātiem patlaban spriež, kādus likumus grozīt, lai padarītu finanšu piramīdas nelikumīgas "pēc definīcijas".

Savu iespēju robežās MMM aktivitātes apkarojis arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Centrs 24.maijā uzlicis 300 latu sodu ar MMM saistītās mājaslapas www.ienakumuplans.lv. veidotājam. Kā skaidro PTAC sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Gertmane, "sods uzlikts fiziskai personai par negodīgas (maldinošas) komercprakses īstenošanu interneta mājaslapā www.ienakumuplans.lv, kas saistīta ar S.Mavrodi finanšu piramīdu "MMM-2011".

Pēc PTAC uzsāktajām aktivitātēm šī mājaslapa tika bloķēta jau martā. Centrs konstatēja, ka mājaslapā persona, sniedzot tajā norādīto informāciju, ir īstenojusi negodīgu komercpraksi. "PTAC atkārtoti aicina patērētājus neiesaistīties šādā vai līdzīgā finanšu piramīdas shēmā, jo pastāv ļoti augsts risks savus ieguldījumus zaudēt," norāda S.Gertmane.

Kā tas sākas un beidzas?

Patlaban tiem, kas apsver naudas ieguldīšanu atdzimušajā MMM, var vien atgādināt, ka 1994.gadā par nodokļu nemaksāšanu slēgtā MMM Krievijā atstāja bez ietaupījumiem un nereti arī īpašumiem 25 miljonus cilvēku. Kā informē Krievijas plašsaziņas līdzekļi, vismaz 50 gadījumos var pierādīt, ka apkrāptie izdarījuši pašnāvības, taču patiesais upuru skaits varētu būt lielāks.

Pašreizējie MMM darboņi neslēpj, ka veido finanšu piramīdu, un grūti apstrīdēt viņu apgalvojumus, proti, ja visi pasaules iedzīvotāji samaksās MMM zināmu naudas summu, tad daļa no viņiem uzlabos savu materiālo stāvokli. Cik liela būs šī daļa un par cik viņi kļūs bagātāki - galvenie jautājumi, uz kuriem precīzas atbildes nav, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka, izņemot pašus piramīdas organizētājus un dažus no pirmajiem dalībniekiem, pārējos sagaida tikai zaudējumi.

Tagadējie shēmotāji atklāti atzīst, ka vienīgais naudas ieguves veids ir jaunu dalībnieku piesaiste un tie, kas ir zemāk uz piramīdas pakāpieniem, apmaksā augstāk stāvošo peļņu. Principā to var uzskatīt arī par loteriju - jo agrāk iesaistīsies piramīdā, jo lielākas izredzes, ka būs sekotāji un no viņu naudas augstākstāvošie saņems savas dividendes.

Psihologi atzīst, ka uz zemes netrūkst cilvēku pat ar labu izglītību, kuriem kāre pēc vieglas peļņas aizmiglo prātu. Ne velti jaunu piramīdu veidotāji ļoti kāro iegūt jau sabrukušo priekšgājēju klientu sarakstus, jo šādi cilvēki, par spīti zaudējumiem, bieži vien nezaudē cerību, ka šoreiz būs pirmie un atgūs zaudēto naudu.

MMM tagadējie saimnieki apgalvo, ka shēmā jau iesaistījušies 35 miljoni cilvēku. Tādā gadījumā ir interesanti uzzināt, kur palikusi viņu maksātā nauda, ja pašam S.Mavrodi nesen nācies izciest administratīvo arestu, jo nav bijis ap 20 latiem, lai atpirktos no ieslodzījuma. Cietums viņam nav nekas svešs - pēc pirmā MMM sabrukuma S.Mavrodi vairākus gadus bēguļoja, līdz tika notverts ārzemēs un atgādāts uz Krieviju, kur 2003.gadā notiesāts par krāpšanu. Pērn viņš atkal parādījies sabiedrībā ar tādiem pašiem "biznesa projektiem" kā pirms 20 gadiem. 

"Uz zemes netrūkst cilvēku pat ar labu izglītību, kuriem kāre pēc vieglas peļņas aizmiglo prātu."

S.Mavrodi sekotāji apgalvo, ka toreiz viņš kļuvis par upuri Kremļa politiķu atriebībai un tagad pienācis laiks pasaulei nodemonstrēt, ka piramīda nav nekas slikts. Tiek minēts, ka valstis, sākot ar ASV un beidzot ar eirozonas dalībniekiem, to vien dara, kā veido piramīdas, drukājot naudu, kuras vienīgais segums ir tās pieņēmēju uzticība, ka šie papīri ir maksāšanas līdzeklis. Līdz ar to MMM pašreizējais ieguldījumu veids - Mavrodi nauda - "mavro" ir tikpat cienījama kā eiro vai dolārs.

Patiesi, pastāv aplēses, ka pasaulē skaidrā veidā un finanšu instrumentos apgrozās ievērojami vairāk naudas, nekā būtu vajadzīgs tās seguma - preču un pakalpojumu -pirkšanai. Pasaules valstu kopējais parāds ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā to iekšzemes kopprodukts. Taču atšķirībā no MMM valstis un valdības var piespiest savus pilsoņus un citas valstis gan pieņemt šo naudu, gan pārdalīt to caur nodokļiem un likt citādi tai kļūt reālai. Krīžu gadījumos tās var parūpēties arī par cietušajiem.

Kā reaģē kaimiņos un kā - Latvijā

Šopavasar Lietuvas Ģenerālprokuratūra sāka izmeklēšanu par MMM 2011 shēmas darbību Lietuvā. Kā martā vēstīja BNS, izmeklēšanu Ģenerālprokuratūra sākusi pēc Lietuvas centrālās bankas lūguma.

Igaunijas mediji ziņo, ka no 1.jūnija interneta lietotājiem būs liegta pieeja vietnēm, kurās tiek reklamēta МММ 2011 shēma. Finanšu ministrs Jirgens Ligi informējis, ka šos ierobežojumus ieviest lūdzis nodokļu un muitas departamentam, jo, viņaprāt, minētā ir klasiska piramīda. Finanšu ministrs arī uzskata, ka vislabākais veids, kā pasargāt iedzīvotājus no tamlīdzīgas krāpšanas, ir viņu izglītošana finanšu jomā.

Latvijā finanšu piramīdas veidotāja pārstāvim piemērots administratīvas sods, maijā vēstīja BNS. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai, kādas bankas klientam, kurš ir MMM pārstāvis, piemērots 200 latu sods par darbību bez licences, un viņa konti ir bloķēti. "Turpinot minētās darbības, šai personai būs jāatbild arī par kriminālu pārkāpumu. Jo, ja kāds riskē kaut ko tādu darīt atkārtoti, viņu var saukt pie kriminālatbildības," skaidrojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja. 

"Ir jābūt tādiem likumiem, lai Latvijai nekas tāds vispār netuvotos."
 Finanšu ministrs A.Vilks 

Savu viedokli ir paudis arī Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks, kurš uzskata: pret finanšu piramīdu veidotājiem ‒ tādiem kā MMM ‒ ir jāvēršas daudz agresīvāk.

Intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" A.Vilks norādīja: "Līdz šim izskatījās, ka likumi nav pietiekami adekvāti. Tomēr tagad ir iesaistījušies arī deputāti un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Skaidrs, ka likumiem ir jābūt tādiem, lai pilnīgi izslēgtu šādus gadījumus, kas ir krāpnieciskās shēmas. Tur vajag rīkoties kardināli. Ir jābūt tādiem likumiem, lai Latvijai nekas tāds vispār netuvotos."

Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks LV portālam sacīja, ka pēc sēdes, kurā izskatīts finanšu piramīdu jautājums, ir saņemta atbilde no Drošības policijas, pagājušonedēļ vēl nebija atbildes no Iekšlietu ministrijas. Deputāts ir informēts, ka tiek gatavoti grozījumi likumos, kas atļautu nereģistrēt šādas organizācijas.

R.Ražuks uzskata: jebkura organizācija, kas nav reģistrēta un kam ir neskaidri darbības mērķi, un kas cenšas vai vismaz deklarē, ka izveidos visaptverošu Latvijas struktūru, ir Drošības policijas uzmanības vērta. Kas attiecas uz spēka struktūrām, viņaprāt, tomēr parādās zināma nevarība. Pieprasījumu komisija jautājumu par finanšu piramīdām darba kārtībā varētu iekļaut nākamajā sesijā, jo šajā visas sēdes jau ir saplānotas. Rudenī tad arī tiktu skatīta informācija, kas saņemta no Drošības policijas un Iekšlietu ministrijas, un pieņemti lēmumi.

FKTK brīdina neuzticēties finanšu piramīdām

Finanšu un kapitāla tirgus komisija mājaslapā www.fktk.lv ievietojusi skaidrojošu materiālu - kas jāzina par finanšu piramīdām?

Kas ir finanšu piramīdas

Finanšu piramīdai var būt dažādas formas, iespējams, pirmajā brīdī to var būt grūti atpazīt, piramīda var slēpties aiz dažādām uzņēmējdarbības, labdarības u.c. formām, taču parasti finanšu piramīdām ir viena galvenā iezīme - klientiem tiek solīta nesamērīgi liela peļņa īsā laika posmā, kā arī parasti dalībniekiem tiek piesolīta papildu piemaksa, bonusi par jaunu dalībnieku piesaistīšanu.

Piramīdas darbība balstās tikai uz tās spēju piesaistīt arvien jaunus dalībniekus, un jebkuras finanšu piramīdas dibinātāju mērķis ir gūt materiālu labumu no personām, kas piramīdai būs pievienojušās vēlāk.

Jebkuras finanšu piramīdas liktenis ir jau iepriekš zināms - tā beidz pastāvēt, beidzoties naudas plūsmai, t.i., vairs nespējot piesaistīt jaunus dalībniekus. Tie dalībnieki, kas pievienojušies piramīdai kā pēdējie, savus līdzekļus pilnībā zaudē.

Kādēļ neiesaistīties

Iesaistoties finanšu piramīdā, tur ieguldītā nauda var tikt pilnībā zaudēta. Finanšu un kapitāla tirgus komisija neuzrauga šādus veidojumus, līdz ar to finanšu piramīdas dalībnieks valstiski nekādā veidā netiek aizsargāts. Neviens nenes atbildību par cilvēku zaudēto naudu, neviens negarantē, ka šie līdzekļi tiks atgūti. Savā ziņā ikviens, kurš iesaistās finanšu piramīdā kā tās dalībnieks, atbalsta citu cilvēku apkrāpšanu.

Pirms uzticēt kādam savu naudu, ir būtiski atbildēt uz trim jautājumiem:

1. Vai es saprotu, kur nonāks mana nauda, kur tā tiks ieguldītā un kādā veidā tiks pelnīti procenti?

2. Vai es zinu, kas ir persona/-as, kas ir dibinājušas šo uzņēmumu (veidojumu), kam es uzticu savu naudu, kas ir šie cilvēki un ko es zinu par viņu līdzšinējo darbību?

3. Vai es zinu, kādā apmērā un kurš man garantē naudas līdzekļu atgūšanas iespēju gadījumā, ja shēma/veidojums sabrūk?

Kā iespējams apturēt finanšu piramīdu darbību

Pirmais un galvenais priekšnoteikums, lai novērstu finanšu piramīdu iespēju darboties, ir cilvēku NEIESAISTĪŠANĀS tajās.

Ja cilvēki uzticēs piramīdai naudu, tad tās jebkādā veidā centīsies savu darbību turpināt. Savukārt, ja cilvēki finanšu piramīdai naudu nenesīs, tad tās darbība apstāsies pati no sevis.

FKTK uzrauga tikai licencēto finanšu un kapitāla tirgu, t.i., tikai tos noguldījumu vai ieguldījumu piesaistītājus, kas pie mums ir saņēmuši licenci. Un tikai pie šiem noguldījumu piesaistītājiem klients ir valsts aizsargāts - gan kā patērētājs, gan kā noguldītājs.

Lieki piebilst, taču - Mavrodi kompānija "MMM -2011" FKTK uzraugāmo kompāniju vidū nav un nevar būt. 
 

Andris Lācars, LV portāls. Pārpublicēts no LV portāla „Par likumu un valsti”
(http://www.lvportals.lv/index.php?menu=doc&id=248833)

Foto: www.sxc.hu


 

Tavs komentārs
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
Reklāma
© 2018. All rigts reserved. Created by MB Studija »