Svētdiena, 21. oktobris. Vārda dienas: Urzula, Severīns; Rīt: Īrisa, Irīda  
KARTE
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
Sekojiet Līdzi

   
Twitter

Absolventa bakalaura iespējas iekļauties Latvijas darba tirgū

iesūtīts: 2012.07.25 13:55
Bakalaura grādu var iegūt gan akadēmiskajā augstākajā izglītībā, gan profesionālajā. Latvijā pašlaik ir 123 akreditētas un 7 licencētas neakreditētas akadēmiskā bakalaura programmas, kā arī 188 akreditētas un 15 licencētas neakreditētas profesionālā bakalaura programmas. Pilna laika profesionālā bakalaura studijas ilgst 4 gadus un ir vairāk orientētas uz praktisku iemaņu iegūšanu, bet akadēmiskās bakalaura programmas – 3 gadus un balstītas uz teoriju un pētījuma veikšanu.

Tā kā bakalaura studiju programmas atšķiras gan to mērķa, gan ilguma un satura ziņā, tad ir tikai likumsakarīgi, ka bakalaura diplomus potenciālie darba devēji vērtē dažādi. Tādējādi iegūtais bakalaura grāda veids – akadēmiskais vai profesionālais - var ietekmēt absolventu turpmākās iespējas iekļauties darba tirgū.

LV portāls jautāCik gatavs darba tirgum ir augstskolas absolvents ar bakalaura diplomu?

Anita Līce, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte:

Bakalaura diploms absolventiem atšķiras. Profesionālajā bakalaurā ir saņemta kvalifikācija. Absolvents ir studējis vismaz 4 gadus, ir bijis pusgadu praksē, attiecīgi saskāries ar īstu darba vidi, darba devēja un darba ņēmēja attiecībām. Savukārt akadēmiskais bakalaurs negarantē prakses vietu. Ja studentam nav bijusi cita darba pieredze attiecīgajā jomā, viņam nav praktisku darba iemaņu. Akadēmiskais bakalaurs ir labs, lai gūtu teorētiskas zināšanas tajos gadījumos, ja absolvents vēlas turpināt mācības un kļūt par zinātnieku. Ņemot vērā šo izglītības dalījumu, lai pieņemtu darbinieku darbā attiecīgajā jomā, darba tirgū darba devējiem saprotamāka un uzticamāka ir profesionālā izglītība.

Protams, jebkurā gadījumā augstākā izglītība nozīmē lielāku konkurētspēju darba tirgū. Pastāv izteikta korelācija - jo augstāka izglītība, jo lielākas iespējas būt nodarbinātam. Tas skaidrojams ne tikai ar iegūtajām zināšanām, bet arī ar iegūtajām spējām vieglāk pielāgoties, apgūt jaunas lietas, sociālo kapitālu, iegūt kontaktus un spēju tos pielietot. Turklāt Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognožu ziņojums "Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2012" liecina, ka Latvijai ir raksturīga tendence - iedzīvotāji ar augstu kvalifikāciju nereti strādā izglītībai neatbilstošu darbu. Tā ir viena no pretrunām darba tirgū, kas tautsaimniecībai rada nevajadzīgus zaudējumus. Lai to mazinātu, būtu jātiecas uz labāku izglītības un darba tirgus sasaisti, saglabājot elastību cilvēka izaugsmes iespējās.

Jeļena Šaitere, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Karjeras attīstības atbalsta nodaļas speciāliste:

Katrai augstākās izglītības programmai ir savas īpatnības.

NVA statistiskā informācija, ieskaitot 2011.gadu, par jauniešiem bezdarbniekiem ar augstāko izglītību liecina, ka lielāks šīs grupas bezdarbnieku skaits ir ar bakalaura grādu un mazāks – ar maģistra grādu. Tāpēc var secināt, jo augstāks ir izglītības līmenis, jo lielāka iespēja atrast darbu.

Bakalaura, īpaši, akadēmiskā bakalaura, diplomu īpašniekiem būtu svarīgi turpināt studijas maģistrantūrā vai augstskolas profesionālās izglītības programmās, lai iegūtu darba tirgū pieprasīto profesionālo kvalifikāciju vai augstākā līmeņa akadēmisko grādu.

Protams, daudz kas ir atkarīgs no paša studenta, topošā speciālista. No viņa attieksmes pret savu karjeru, vai izvēlētā profesija atbilst studenta interesēm, dotībām un darba tirgus prasībām, vai students ir gatavs patstāvīgi mācīties un meklēt prakses vietu, strādāt kādu laiku brīvprātīgi, lai iegūtu profesionāli nepieciešamās iemaņas. Palīdzēt jaunajam speciālistam veiksmīgas karjeras veidošanā var karjeras konsultanti. Konsultācijas notiek augstskolu karjeras centros, NVA.

Dmitrijs Kuļšs, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors:

Latvijā bezdarbnieku īpatsvars ar augstāko izglītību ir salīdzinoši neliels – 12,4% no visiem bezdarbniekiem, jauniešu bezdarbnieku, kas nesen ieguvuši diplomu par augstāko izglītību, īpatsvars ir vēl mazāks - 8,1% (2011).

Lai studenti aktīvāk iekļautos darba tirgū pēc absolvēšanas, nepieciešams nodrošināt lielāku augstākās izglītības integrāciju ar tautsaimniecību, nodrošinot studiju programmu pārskatīšanu un atbilstību tautsaimniecības vajadzībām, palielinot darba devēju lomu augstākās izglītības studiju programmu izstrādē, studiju rezultātu formulēšanā un programmu atbilstības novērtēšanā, kā arī iesaistīt darba devējus studiju rezultātu pārbaudē.

Patlaban jau veic studiju programmu kvalitātes, resursu, ilgtspējas un sadarbības izvērtēšanu, kuras rezultātā varēs identificēt programmas, kam nepieciešami uzlabojumi - lielāka sasaiste ar darba tirgu. Vienlaikus jāatzīmē, ka par studiju programmu izstrādi un izmaiņām ir atbildīga augstākās izglītības iestāde tai noteiktās autonomijas ietvaros.

Ilze Rūmniece, profesore klasiskajā filoloģijā, Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne:

Bakalaura grāda ieguvēja gatavība darbam lielā mērā ir atkarīga no konkrētā darba. Dažādiem darba devējiem ir atšķirīgas prasības un nosacījumi. Piemēram, kāds ņems darbā tikko absolvējušu studentu ar bakalaura diplomu, taču tikai ar nosacījumu, ka viņš turpinās mācības maģistrantūrā.

Attiecībā uz darbu noteiktā profesijā var runāt tikai par profesionālo studiju programmu beidzējiem, jo akadēmisko programmu uzdevums nav sagatavot konkrētai profesijai, bet sniegt noteikta līmeņa zināšanas attiecīgā zinātnes nozarē. Tiem studentiem, kas tiešām vēlas mācīties, bakalaura grāds pašsaprotami ir pirmais pakāpiens uz pilnvērtīgu augstāko izglītību. Triju gadu bakalaura programmas laika ziņā ir "saspiestas".

Anna Barkāne
, SEB bankas personāla atlases speciāliste: 

Studijas augstskolā neiemāca īsto darba vidi un pienākumus, tāpēc tas nav noteicošais faktors. Vienā kursā var būt vairāk un mazāk sagatavoti studenti, viss ir atkarīgs no paša cilvēka.

Tā kā mēs esam finanšu sektors un vairākus no mūsu amatiem nav iespējams apgūt augstskolā, daudzas lietas mēs iemācām bankā uz vietas ar kolēģu un mentoru palīdzību. Mums svarīgākais ir pieņemt cilvēku, kurš ir talantīgs, motivēts, patstāvīgs un ar lielu vēlmi strādāt. Augstskola nesagatavo studentus, kas pretendē uz specifiskām darba pozīcijām, piemēram, kā banku speciālists. Vismaz nesagatavo tādus, kādus mēs viņus gribam redzēt.

Noteikti priekšroka būs tiem studentiem, kas mācību laikā izgājuši praksi. Tāpat lielākas iespējas tikt strādāt banku sektorā tomēr būs profesionālā bakalaura studiju programmas absolventam. Profesionālā bakalaura programmās prakses ir garākas, līdz pat pusgadam, un tas ir ļoti labi. Pēc prakses bieži praktikantus pieņem darbā, gadā tie apmēram ir 7% studentu. Tomēr vēlreiz gribu uzsvērt, ka viss ir atkarīgs no studentu attieksmes.

Ir bijuši gadījumi, kad praksi banku sektorā iziet talantīgs praktikants, bet prakses beigās nav brīvas darba vietas, taču viņš sevi ir pierādījis un personāla vadītājs vēlas redzēt šo cilvēku savā komandā. Līdz ar to, parādoties vakancei, šos cilvēkus atceras un priekšroku dod viņiem. Dažreiz pat tiek rīkots tikai iekšējais konkurss, kurā pretendē tikai bijušie un esošie praktikanti.

Salvis Lapiņš, akciju sabiedrības "Olainfarm" valdes loceklis:

Jāvērtē atšķirības starp specialitātēm, bet parasti praktiskās dzīves pieredzes nav ne akadēmiskā, ne profesionālā bakalaura grāda ieguvējam.

Absolventiem, kuri Latvijā ir ieguvuši ļoti labu izglītību, es ieteiktu necerēt uz to, ka pirmajā dienā viņš nāks un pretendēs uz milzīgām algām un visi viņu uzskatīs par nenovērtējamu darbinieku. Protams, ir arī izņēmumi. Studiju laikā ir jāiziet mācību prakse un ne tikai prakses atskaites dēļ, bet, lai varētu saprast, kā lietas notiek reālajā pasaulē. Ja cilvēks ir nosēdējis trīs, četrus gadus skolā un izcili uzrakstījis bakalaura darbu, bet ne reizi mūžā nav strādājis, tad šim izcilajam bakalaura darbam nav jēgas.

Linda Balode, LV portāls. Pārpublicēts no LV portāla „Par likumu un valsti”
http://lvportals.lv/viedokli.php?id=250196
 )

Foto: LV Portāla infografika 
 
 

Tavs komentārs
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
Reklāma
© 2018. All rigts reserved. Created by MB Studija »