Trešdiena, 25. aprīlis. Vārda dienas: Līksma, Bārbala; Rīt: Alīna, Sandris, Rūsiņš  
KARTE
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
Sekojiet Līdzi

   
Twitter

Attīstītas valsts prioritāte – augsti izglītoti iedzīvotāji. Vai tā ir arī Latvijas nākotne?

iesūtīts: 2013.01.30 01:45
Kopš 2008.gada ekonomiskā situācija un ar to saistītas reformas Latvijā ir turpinājušas atstāt negatīvu ietekmi uz vairākām Latvijai svarīgām nozarēm, kas lielā mērā nosaka Latvijas un tās iedzīvotāju labklājības stāvokli un attīstību. Lai arī pēdējos gados Latvija uzrāda pozitīvas tendences tās ekonomiskajos rādītājos, ne vienmēr tas ir noteicošais faktors par valsts attīstības līmeni kopumā. Būtisks priekšnosacījums veiksmīgas valsts attīstībai ir vairāku nozaru, tostarp veselības, izglītības un zinātnes, funkcionāla un efektīva pastāvēšana. Valsts lielākā vērtība ir tās tauta, un no tās ir atkarīgs, kāds būs valsts attīstības modelis nākotnē. Valstij ir svarīgi, ka tās iedzīvotāji ir izglītoti un ar augstu kvalifikāciju – konkurētspējīgi gan vietējā, tā arī starptautiskajā darba tirgū. Šis rādītājs spēj nodrošināt valsts balansētu un veiksmīgu attīstību ilgtermiņā, kas tiešā veidā atstāj pozitīvu ietekmi uz citām svarīgām valsts nozarēm, ieskaitot ekonomiku, tautsaimniecību un labklājību. Līdz ar to valstī ir svarīgi attīstīt pārdomātu un efektīvu izglītības sistēmu, kas spētu nodrošināt un realizēt augsta līmeņa studiju programmas un apmācību gan jauniešiem, kas ir ieguvuši vidējo izglītību, gan tai iedzīvotāju daļai, kas vēlas papildināt savu akadēmisko izaugsmi.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.458[1], 2010.gada 5.augustā tika izstrādāts unizsludināts pasākumu plāns, kas paredz īstenot aktivitāšu kopumu, kas reformētu Latvijas izglītības un zinātnes nozari no 2010.-2012.gadam. Viena no izvirzītajām prioritātēm ir pārskatīt un pilnveidot augstākās izglītības studiju programmas valstī, kas būtu vērstas uz kvalitatīvu studiju programmu nodrošināšanu un to atbilstību esošajām darba tirgus tendencēm un prasībām. Jau tuvojas 2012.gada nogale,un reformu realizācija ir ne tuvu no plānotā. Tam par iemeslu var būt dažādi faktori, kaut vai fakts, ka kopš reformu plāna apstiprināšanas pie varas ir pabijuši trīs izglītības un zinātnes ministri. Ar katru jaunu apstiprināto ministru līdzi nāk viņa vīzija par reformām izglītības un zinātnes nozarē, kas vēl vairāk pagarinanosprausto termiņu reformu īstenošanai. Vai pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs spēs noteiktajos termiņos sasniegt izvirzīto reformu mērķus? Īstermiņa ielāpu uzlikšana un ne līdz galam pārdomātu, sasteigtu reformu īstenošananākotnē radīs destruktīvas sekas augstākās izglītības nozarei Latvijā. Tam par pamatojumu kalpo Latvijas iedzīvotāju tendenciozi pieaugošā izvēle uzsākt studiju gaitas nevis kādā no Latvijas augstākās izglītības institūcijām, bet gan ārvalstīs.

Kad Latviju skāra ekonomiskā krīze, daudzi Latvijas iedzīvotāji dēļ dzīves apstākļu kvalitātes un nespējaspielāgoties īstenotajiem taupības pasākumiem izvēlējās pamest Latviju un doties darba meklējumos uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Līdzīga tendence ir vērojama izglītības nozarē, kur jaunieši gan finansiālu, gan izglītības kvalitātes apstākļu dēļ meklē alternatīvas. Priekšroka bieži tiek dota studijām kādā citā ESdalībvalstī, kurā studiju programmas salīdzinājumā ar Latvijā piedāvātajām ir daudz augstākas kvalitātes. Viens no populārākajiem galamērķiem latviešu jauniešu vidū ir doties studēt uz Apvienoto Karalisti.Šī izvēle nav nejauša.

Lielbritānija – kvalitatīvas augstākās izglītības metropole

Lielbritānija visā pasaulē ir zināma kā vieta, kur izglītības sistēma ir attīstījusies un pilnveidojusies jau vairāk nekā astoņus gadsimtus (vecākā universitāte ir dibināta 1167.gadā). Kopš pasaulē ir ieviesti valsts universitāšu reitingi, Lielbritānijas universitātes tajā vienmēr ir ieņēmušas vadošās pozīcijas.Pēc respektablā žurnāla „The Times” izveidotā 400 pasaules ietekmīgāko un prestižāko universitāšu saraksta[2] divpadsmit Lielbritānijas universitātes ieņem vietu starp 100 labākajām universitātēm pasaulē, no kurām trīs – Oksfordas Universitāte, Kembridžas Universitāte un Londonas Imperiālā Koledža – ir šī saraksta pirmajā desmitniekā. Šie radītājiun Apvienotās Karalistes attīstītā augstākās izglītības sistēma, iespējams, arī kalpo par iemeslu Latvijas studentu izvēlei doties studēt uz Lielbritāniju.Ja paraugāmies uz Latvijas augstākās izglītības iestāžu sniegumu pēc šādas mērauklas, tad rezultāts nav gluži tik iepriecinošs. Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, vairāk nekā divdesmit gadu laikā, neviena no Latvijas valsts universitātēm nav bijusi pat tuvu tam, lai tiktu iekļauta līdzīgā sarakstā. Pavisam nesen Latvijas valsts Izglītības un Zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (Autora piezīme: R.Ķīlis doktora un maģistra grādu ir ieguvis Lielbritānijā[3])ir publiski apņēmies panākt, ka līdz 2020.gadam vismaz viena no Latvijas universitātēm būs starp Top 100 pasaulē labākajām universitātēm[4].Varam tikai minēt, cik reāli to ir iespējams īstenot praksē, ņemot vērā esošo situāciju Latvijas augstākās izglītības nozarē. Šobrīd tie ir tikai skaļi publiski paziņojumi, kam nav būtiska pamatojuma. Kamēr notiek politiskā tirgošanās un viedokļu šķelšanās valsts varas gaiteņos, valsts iedzīvotāji arvien turpina pamest Latviju.

Latvijas studenti Lielbritānijā

Pēc Lielbritānijas darbinieku reģistrācijas sistēmas datiem (WRS)[5], 2011.gadā Lielbritānijā reģistrējās 18,890 Latvijas valsts piederīgie, tajā pat laikā pēc Lielbritānijas augstākās izglītības statistikas biroja (HESA) datiem 2011[6].akadēmiskomācību gadu Lielbritānijā uzsāka 1,831 (skat. Diagramma 1) students no Latvijas, kas veido 10% no visiem reģistrētajiemLatvijas emigrantiem Lielbritānijā 2011.gadā.Norādītajos datos nav iekļautas ziņas par tiem Latvijas studentiem, kas ir uzsākuši studijas Lielbritānijā iepriekšējos gados un aizvien turpina studēt. Iespējams, ka to latviešu skaits, kuri vēlas studēt Lielbritānijā, ir daudz lielāks, jo, pēc organizācijas Universities UK datiem[7], studijas Lielbritānijā 2011.gadā uzsāka 130,115ES dalībvalstu pilsoņi, kas ir 54.2% no kopējā saņemtā pieteikumu skaita.Ja tiek salīdzināts Latvijas studentu skaita pieaugums Lielbritānijā kopš 2009.gada, tad šis skaits ir četrkāršojies - 2009.gadā – 445 studenti; 2010.gadā – 703 studenti (63%), 2011.gadā – 1831 studenti (260%)!

Studentu skaits attiecībā uz iebraukušajiem viesstrādniekiem varbūt nesastāda būtisku apjomu, toties ir jāņem vērā svarīgs aspekts, ka viesstrādnieku gadījumā darbojas veiksmes faktors – vai iebraucējam izdosies atrast labi apmaksātu darbu, kas spēs nodrošināt labas dzīves apstākļus. Ir daudzi gadījumi, kad Latvijas viesstrādnieki, nespēdami atrast labi apmaksātu darbu, pavada Lielbritānijā 3- 6 mēnešus un, nospiedošu finansiālu apstākļu dēļ, ir spiesti atgriezties Latvijā.Ikgadējos statistikas datos šie rādītāji atspoguļojas kā īstermiņa migrācija.Pilnīgi pretēja aina vērojama attiecībā uz Latvijas studentiem Lielbritānijā.Studenti,pretējiviesstrādniekiem, uzņemas ilgtermiņa saistības,un to uzturēšanās Lielbritānijā var ilgt no viena līdz pat vairākiem gadiem, ko nosaka izvēlēto studiju programmas specifika un uzņemtās finansiālās saistības.

Būtisks apstāklis, kas veicina citu ES dalībvalstu iedzīvotājus studēt Lielbritānijā, ir tādas pašastiesības uz valsts garantētiem studiju aizdevumiem kā Lielbritānijas pilsoņiem.Tādējādi studenti, kuriem nav iespējas finansiāli nosegt studiju maksu par visu studiju periodu, papildus studijām uzņemas saistības Lielbritānijas darba tirgū, kas diezgan bieži pāraug ilgtermiņa darba attiecībās. Līdz ar to Latvijas valstij pastāv iespēja neatgriezeniski zaudēt saikni ar Latvijas pilsoni, kurš ir ieguvis ne tikai prestižu, augstas kvalitātes augstāko izglītību, betarī starptautisku profesionālo pieredzi.

Bakalaurs, ilgtermiņa saistības Lielbritānijā

2011.gadā no teju 2000 Latvijas studentiembakalaura un koledžas studijas Lielbritānijā uzsāka 1619 studenti (skat. Diagramma 2), kas ir nenoliedzami daudz lielāks skaits salīdzinājumā ar maģistrantūrā (122) vai doktorantūrā (34) studējošo īpatsvaru[8].Ja salīdzinām to skaitu latviešu, kas uzsāka bakalaura studijas Lielbritānijā 2011.gadā, ar to studentu daudzumu, kas ir uzsākuši tāda paša līmeņa studijas Latvijas Top 3 augstskolās (LU, RSU un RTU)[9] tajā pat akadēmiskajā gadā, tad šo studentu skaits sastāda 20% no Latvijas augstskolās uzņemto kopskaita. Gandrīz identisku skaitli iegūstam,jadatus salīdzina aruzņemto studentu daudzumu Rīgas Stradiņu Universitātē. Tātad Lielbritānijā bakalaura programmās studēgandrīz tikpat daudz jauniešu no Latvijas, cik studentu apgūst bakalaura līmeņa studijas pēc Latvijas reitingiem otrajā vietā esošajā valsts augstskolā (RSU).Tasnorāda uz diezgan drūmu ainuLatvijas valsts augstākās izglītības nozares nākotnē, it sevišķi ņemot vērā negatīvo tendenci, ka katru gadu studijas uzsāk arvien mazāk un mazāk jauniešu.

Pēc Latvijas Republikas Centrālās Statistikas biroja (CSB)sniegtajiem datiem[10],no 2005./2006.gada līdz 2010./2011.gadam studentu skaits Latvijas augstākās izglītības institūcijās ne tikai sarucis ik gadu, bet ir samazinājies šajā laika periodāpar 20%, kas ir visnotaļ satraucoša tendence un nevar tikt atstāta bez ievērības. Kas varētu būt par iemesliem šādai negatīvai iezīmei? Vai tās ir sekas, kas ir radušās dēļ augstākās izglītības sistēmas kvalitātes Latvijā? Studiju programmu piedāvātais spektrs, izcenojums?Augstskolu prestižs starptautiskajā akadēmijas pasaulē?Līdz brīdim, kad valsts atbildīgās institūcijas būs spējīgas pēc analītiskas izpētes rast objektīvu skaidrojumu, par to var tikai izteikt minējumus.

Protams, var apgalvot, ka kvantitāte nav kvalitāte, bet tajā pat laikā šādu argumentu apgāž Lielbritānijas augstākās izglītības radītāji. Pēc „Universities UK” datiem[11]Lielbritānijas universitātēs uzņemto studentu skaits laika posmā no1994.gada līdz 2011.gadam ir pieaudzis par 59.6%, un, paralēli pieaugošajam studentu skaitam, augstskolu rezultāti pasaules reitingos nav ievērojami mainījušies – lielākā daļa Lielbritānijas augstskolu saglabā vai pat uzlabo savas pozīcijas starp pasaules vadošajām augstākās izglītības institūcijām. Un latviešu studentu skaits ik gadu tajās tikai pieaug...

Latvijas studenti starp labākajām universitātēm Lielbritānijā

Pēc Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas datiem, Latvijā 2011.gadākopumā ir 57 augstskolas, no kurām 17 ir valsts augstskolas[12], turpretim pēc UCAS (The Universities and Colleges Admission Service) datiem Lielbritānijā ir aptuveni325 institūcijas, kas nodrošina augstākās izglītības studijas, no kurām 115 irvalsts universitātes[13]. Latvijas studenti Lielbritānijā ir uzsākuši studijas 130 augstskolās.Lielākais skaits Latvijas studentu (<30 studentiem) pārstāv augstskolas, kas ir Lielbritānijas augstskolu reitinga pirmajā top simtniekā[14].Tieši viens simts Latvijas studentu mācās Lielbritānijas top 10 augstskolās (Skat Diagramma Nr. 3), no kurām trīs ir pasauleslabāko top 10 – Kembridžas Universitāte (4.vieta), Oksfordas Universitāte (6.vieta)un Londonas Imperiālistiskā Koledža (8.vieta)[15].Lai arī šie studenti sastāda tikai 5 % no visiem 2011.gadā studijas uzsākušajiem Latvijas jauniešiem Lielbritānijā, tas nenoliedzami ir augsts radītājsmūsu valstij.

Pēc uzņemto Latvijas studentu skaita populārākās augstskolas ir sekojošas:  Plimutas Universitāte (University of Plymouth, 52 studenti), Glāzgovas Universitāte (61 students), Midlseksas Universitāte (Middlessex University, 62 studenti), Bredfordas Universitāte (70 studenti), un ar vislielāko latviešu studentu skaitu var lepoties Sauthemptonas Solentas Universitāte (Southampton Solent University, 74 studenti).No šiem datiem var secināt, ka Latvijas studentiem Lielbritānijā nav svarīga kāda noteikta universitāte vai reģions, jo Latvijas studentu pārstāvētās universitātes ģeogrāfiski ir izvietotas pa visu Lielbritānijas teritoriju – Velsa, Skotija, Anglija, Ziemeļīrija.

Biznesa un Vadības studijas populārākās starp Latvijas studentiem

Lielbritānijas augstākās izglītības nozare piedāvā simtiem dažāda veida studiju priekšmetus, unLatvijas studenti ir izvēlējušies apgūt 35 no tiem. Ir izvēlēti tādistudiju priekšmeti, kuros ir tikai divi vai pat viens Latvijas students, piemēram, veterinārā zinātne, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Ir vērts izcelt tos studiju priekšmetus, kuros Latvijas studentu skaits ir 50 un vairāk (Skat. Diagramma Nr.4).

Ja būtu jāizveido studentu izvēlēto mācību priekšmetu top 5 pēc kopējā studiju līmeņa, tad pirmajā vietā ierindotos Biznesa un Vadības studijas, pēc kurām otrajā vietā sekotu Dizaina un Radošās mākslas studijas, Sociālās zinātnes studijas, IT un datorzinātņu studijas, un kā top 5 noslēdzošais priekšmets būtu Mēdiju studijas. Ja popularitātes ziņā šie priekšmeti tiek skatīti pēc studiju līmeņa, tad tendence ir mazliet savādāka (Skat. Tabula Nr.1), lai arī Biznesa un Vadības studijas saglabā līderpozīcijas gan bakalaura, gan maģistra grādu programmās, tad Humanitārās un valodas studijas ieņem vadošo vietu starpdoktorantūras studijām.

Pasaules prestižākajās universitātēs (skat. Diagramma Nr.3) Latvijas studentu vairākums ir izvēlējušies studēt tādus studiju priekšmetus kā Sociālās zinātnes, IT un datorzinātnes. Lielbritānijā studējošo Latvijas studentu studiju priekšmetu izvēle ir līdzīga to studentu izvēlei, kas augstāko izglītību iegūt Latvijas augstskolās[16]. Līdz ar to būtu aplami apgalvot, ka studentu velmē doties studēt uz ārvalstīm būtu vainojama dažādu specifisku studiju programmu neesamība Latvijas augstskolās.Rādītāji ir pilnīgi pretēji, tieši studiju priekšmeti, kas izvēles ziņā ir pieprasītākie Latvijā ir starp populārākajiem izvēlētajiem priekšmetiem Lielbritānijā.Tas nenoliedzami apstiprina faktu, ka starp studentiem noteicošais iemesls izvēlei doties studēt ārpus Latvijas kalpo studiju programmas kvalitāte un augstskolu prestižs, kuru Latvijas valsts diemžēl nespēj nodrošināt.

Papildus reformām nepieciešamās darbības

Jau atkal ar divtik lielu azartu Latvijas valsts izglītības un zinātnes ministrija ir ķērusies pie augstākās izglītības reformu pārskatīšanas un „jaunu” prioritāšu ieviešanas. Tas nenoliedzami ir uzslavas vērts solis, un var tikai novēlēt sasniegt izvirzītos mērķus.  Tomēr cik ilgs laiks būs nepieciešams, līdz redzēsim vismaz kādus pozitīvus rādītājus, un kad Latvijas iedzīvotājiem un valstij kopumā būs iespēja izvērtēt iekustināto reformu nestos augļus? Tas ir diskutabls jautājums un neviens nevar garantēt, ka izvirzītās reformas spēs uzlabot augstākās izglītības nozari Latvijā. Kamēr notiek reformas, talantīgi Latvijas iedzīvotāji arvien turpinās pamest Latviju, kas pavisam tuvā nākotnē var radīt negatīvas sociālekonomiskas sekas.

Valstij ir svarīgi papildustās īstenotajai augstākās izglītības reformai izstrādāt skaidru darbības plānu un redzējumu tam, lai atgrieztu Latvijas darba tirgū un valstī kopumā ne tikai tos Latvijas iedzīvotājus, kas ir devušies darba gaitās uz ārvalstīm, bet arīto iedzīvotāju daļu, kas ir izvēlējušies iegūt izglītību ārvalstu augstskolās.Tikai un vienīgi ar kvalitatīvu, starptautiski prestižu augstāko izglītību un kvalifikāciju ieguvušiem iedzīvotājiem, Latvijas valsts ir spējīga attīstīties gan nacionālā, gan globālā līmenī.

Valsts atbildīgajām institūcijām ir nepieciešams izveidot unuzturēt kvalitatīvu un funkcionējošu datu bāzi par Latvijas studentu gaitām ārvalstīs. Lai to veiksmīgi īstenotu, nepieciešams informācijas apkopošanas un atjaunināšanas procesos aktīvāk iesaistīt Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs, kā arī nacionāla līmeņa statistikas centrus. Tajā pat laikā vadošajām Latvijas valsts augstskolām ir svarīgi izstrādāt un noslēgt sadarbības programmas, kas veicinātu informācijas un datu apmaiņu ar tām augstskolām, kurās studē Latvijas valsts piederīgie. Šāda veida datubāzes esamība spēs nodrošināt ar informāciju ne tikai potenciālos darba devējus Latvijāpar augsti kvalificētiem un starptautisku augstāko izglītību ieguvušiem darbiniekiem, bet arī studējošos Latvijas studentus ārvalstīs ar informāciju par potenciālām darba vietām Latvijā. Lai to realizētu kvalitatīvā līmenī, ir nepieciešama ciešāka sadarbība ne tikai starp atbildīgajām valsts varas iestādēm, bet arī iesaistot nevalstisko sektoru, piemēram, Latvijas valsts piederīgo kopienas ārvalstīs. Izveidojot šāda veida atgriezenisko saikni starp Latvijas studentiem ārvalstīs un Latviju, valstij ir daudz lielākas izredzes atgūt, iespējams, ka ne uz visiem laikiem zaudēto augsti kvalificētu iedzīvotāju potenciālu.

Rihards Kols

Latvijas Studentu asociācijas Lielbritānijā (Asociation of Latvian Students in United Kingdom) prezidents


ALSuk turpina biedru uzņemšanu: lai reģistrētos, raksti uz: info@alsuk.co.uk, kur e-pastā atliek vien norādīt savu vārdu un uzvārdu! 


[1]http://www.likumi.lv/doc.php?id=214704
[2]http://www.timeshighereducation.co.uk/world-university-rankings/2011-2012/top-400.html
[3]http://izm.izm.gov.lv/ministrija/kontakti/vadiba/8013.html
[4]http://www.delfi.lv/news/national/politics/kilis-lidz-2020gadam-vismaz-vienai-latvijas-augstskolai-jaieklust-labako-pasaules-augstskolu-simtnieka.d?id=42665628
[5]http://data.gov.uk/dataset/non-uk_born_workers
[6]http://www.hesa.ac.uk/
[7]http://www.universitiesuk.ac.uk/Publications/Pages/HighereducationinfactsandfiguresSummer2012.aspx[8] šajos datos nav atspoguļota informācija par Latvijas studentu skaitu, kas ir uzsākuši studijas privātajās augstākās izglītības institūcijās Lielbritānijā;
[9]http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zvd/tabulas_augstskolas.pdf
[10]http://www.csb.gov.lv/notikumi/par-aktualitatem-izglitibas-statistika-20102011-macibu-gada-31940.html
[11]http://www.universitiesuk.ac.uk/Publications/Documents/HigherEducationInFactsAndFiguresSummer2012.pdf, 17.lpp;
[12]http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Augstaka_izglitiba/Statistika/2011/Parskats_2011_AI.pdf
[13]http://www.ucas.com/about_us/stat_services/stats_online/annual_datasets_to_download/
[14]http://www.thecompleteuniversityguide.co.uk/league-tables/rankings
[15]http://www.timeshighereducation.co.uk/world-university-rankings/2011-2012/top-400.html
[16]http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Augstaka_izglitiba/Statistika/2011/Parskats_2011_AI.pdf

Foto: saimnieks.lv

Tavs komentārs
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
Reklāma
© 2018. All rigts reserved. Created by MB Studija »