Pirmdiena, 22. janvāris. Vārda dienas: Austris; Rīt: Grieta, Strauts, Strauta  
karte
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
 
 
Sākums
Apgabali
Der zināt
LNPL
Par mums
Sekojiet Līdzi
               
Twitter
ZiņasViedokļiKalendārsSkolasOrganizācijasSludinājumi 
Iedzīvotāju reemigrācija un saiknes stiprināšana ar diasporu. Plānotie pasākumi 2013.gadā
iesūtīts: 2013.02.19 00:18 rakstīt redaktoram 
izdrukas versija 

Ekonomikas ministrija pagājušā gada nogalē plašāk iepazīstināja ar Reemigrācijas atbalsta plāna astoņiem pasākumu virzieniem. Plāna gala versiju ir iecerēts izstrādāt un iesniegt valdībai šī gada 2.aprīlī. Kamēr reemigrācijas plāna gala versija vēl top, 2013.gadā ir paredzēti dažādi pasākumi, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un aicinātu iedzīvotājus atgriezties Latvijā.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts skaidro, ka pirmais un galvenais iemesls, kādēļ cilvēki brauc prom, ir ekonomiskais faktors, precīzāk, tā ir atalgojuma atšķirība. Viņš norāda, ka Eiropas Savienība (ES) nodrošina brīva tirgus apstākļus, tādēļ cilvēki var netraucēti braukt strādāt uz daudzām ES valstīm.

Latvijas diasporas lielums pasaulē varētu būt ap 350-400 tūkstošiem cilvēku, minēts informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem reemigrācijas atbalsta pasākumiem. Lielākās latviešu kopienas ir izveidojušās Lielbritānijā un ASV – katrā no valstīm dzīvo aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Tāpat ievērojams diasporas skaits ir Kanādā (aptuveni 26 000) un Īrijā (25 000–30 000 cilvēku).

Ziņojumā norādīts, ka šodien, runājot par diasporu, mēdz izdalīt "veco" un "jauno" kopienu, tas nozīmē, emigrāciju, kas notikusi līdz 1990.gadam jeb trimdas latviešus, un neseno emigrāciju.

D.Pavļuts norāda, ka izbraukušo iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, ir būtiski sarucis, turklāt atsevišķās nozarēs jau šobrīd ir manāms darbaspēka trūkums. Ministrs uzsver, ka darba roku trūkums drīzumā varētu būt kā vispārēja parādība lielākajā daļā mūsu tautsaimniecības nozaru. Galvenais priekšnosacījums, lai cilvēki atgrieztos Latvijā, ir labi atalgots darbs un lai Latvijas algas būtu konkurētspējīgas, tuvojoties minimālās algas līmenim, kas ir valstīs, uz kurieni ekonomiskie emigranti dodas.

Plāns reemigrācijas veicināšanai

Reemigrācijas atbalsta pasākumu mērķis ir atbalstīt tos ārzemēs dzīvojošos Latvijas piederīgos un viņu ģimenes locekļus, kuri apsver iespēju vai ir jau izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā vai vēlas dibināt savu uzņēmumu, vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju.

Ekonomikas ministrijas vadītā reemigrācijas plāna izstrādes darba grupa, kurā ir piedalījies plašs iesaistīto pušu loks gan no valsts iestādēm, gan NVO, ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem reemigrācijas atbalsta pasākumiem, atspoguļojot pašas darba grupas piedāvātos pasākumus, kā arī ietverot sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Informatīvo ziņojumu un astoņus atbalsta virzienus šī gada 29.janvārī apstiprināja valdība.

"Galvenais priekšnosacījums, lai cilvēki atgrieztos Latvijā, ir labi atalgots darbs."

Ekonomikas ministrija jau pagājušā gada nogalē sabiedrībai plašāk prezentēja astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai:

  1. vienas pieturas aģentūras principa nodrošināšana (palīdzība iedzīvotājiem saziņā ar valsts iestādēm);
  2. darba tirgus informācijas pieejamība;
  3. augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste (pārskatīt prasības un profesiju sarakstu, kurās, strādājot Latvijā, valsts dzēš studiju kredītus);
  4. latviešu valodas apmācības;
  5. sadarbība ar diasporu (biznesa saiknes veidošana un uzturēšana);
  6. atbalsts skolēniem, kas atgriežas/iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem;
  7. valsts pārvaldes/ pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu rīcība/ prasības, atlasot darbiniekus (stingrāk jāizvērtē svešvalodu prasību nepieciešamība amatu pretendentiem);
  8. personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu (personas, kas izbraukušas pēc 1990.gada 4.maija un ārvalstīs nodzīvojušas vismaz 10 gadus).

Darba grupa papildus astoņiem nosauktajiem rīcības virzieniem informatīvajā ziņojumā ir norādījusi vēl devīto - kvalifikāciju un diplomu atzīšana Latvijā, kā arī prasību pārskatīšana reglamentētajās profesijās. Taču darba grupa ir uzsvērusi, ka šim atbalsta virzienam vēl būs nepieciešama papildu izpēte.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece, Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas vadītāja Dace Akule skaidro:piemēram, ārsts ir izbraucis no Latvijas un ieguvis papildu kvalifikāciju; šobrīd nav sistēmas, kas, viņam atgriežoties Latvijā, atzītu viņa iegūto kvalifikāciju. Vai – ja ārsts nav strādājis savā profesijā, šobrīd pastāv nepamatotas prasības, lai atjaunotu ārsta sertifikātu.

Raksta turpinājumu lasīt šeit

Laura Platace, LV portāls. Pārpublicēts no LV portāla „Par likumu un valsti” 

Foto: pārpublicēts no LV portāla (LETA)

 
 

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
Sākums » Viedokļi
Reklāma
 
© 2010. All rigts reserved.Created by MB Studija »