Ceturtdiena, 24. jūlijs. Vārda dienas: Kristiāna, Kristiāns, Kristīne, Krista; Rīt: Jēkabs, Žaklīna  
karte
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
 
 
Sākums
Apgabali
Der zināt
LNPL
Par mums
Sekojiet Līdzi
               
Twitter
ZiņasViedokļiKalendārsSkolasOrganizācijasSludinājumi 
Vaira Vīķe-Freiberga: Imantam Ziedonim aizejot
iesūtīts: 2013.03.04 01:57 rakstīt redaktoram 
izdrukas versija 

Imants Ziedonis mūs ir atstājis, un mēs paliekam sērās, ar dziļi sāpošu sirdi. Mēs jūtam līdzi Ausmas, viņa uzticīgās dzīvesbiedres, viņa dēla, meitas un radinieku sērām. Dziļās sērās paliekam arī mēs visi kopā kā tauta, šī tauta, kuru viņš tik dziļi un pašaizliedzīgi mīlēja, mācīja, mudināja, aizrāva, iedvesmoja. Viņa dzejnieka acs spēja saskatīt tautas vājības un netikumus ar neparastu asumu, taču kaut arī tā bristu dubļus mēslainos zābakos, Imants nekad neaizmirsa par tautas esības vērtību un izaugsmes potenciālu. Viņš nekad neaizmirsa, ka – lai aiz cik atslēgām - tautas dvēseles dziļumos slēpjas cēlums un skaistums un ilgas pēc garīgās vertikāles, un ka mīlestība bija vienīgā atslēga, kas spēja pie šiem slāņiem piekļūt

Jaunībā savu laiku aizrāvies ar vīrišķīgi rūcošām mašīnām un ar motocikliem, Imants drīz vien atklāja arī mūžīgi sievišķīgo, kas nebeidza viņu iedvesmot līdz mūža galam. Drīz vien jau viņš uz pasauli  raudzījās ar dainu senās mistērijās svētīta gaišreģa acīm, kas saprata, ka ziedoša smildziņa – tā jau ir visa tēvu zeme un kā no ēveles atlekusi skaidiņa var kļūt par  dzīves noslēpumu epifāniju.

Kā augsta intelekta domātājs, Imants bija caurcaurēm moderns, un blakus pasaules literatūrai, viņam sveši nebija ne pēdējie zinātnes atklājumi, ne tehnoloģija, ne māksla, ne filozofija. Viņš bija plašu apvāršņu cilvēks, kura draugu un paziņu loks sniedzās pār tālām zemēm kā austrumu, tā rietumu pusē un kurš ar patiesu cieņu novērtēja visu to vērtīgo, kas bija pieejams jebkuras citas tautas kultūras apcirkņos. Taču viņš labi apzinājās, ka, dzimušam Latvijā, tas bija viņa mūža uzdevums un viņa sūtība, palīdzēt  Latviju veidot labāku, nekā viņš to bija atradis. Ne tikvien pieņemt un apzināt visu to vērtīgo, kas mantots no senčiem un spēt to nodot tālāk nākamajām audzēm, bet pašam arī pie šī mantojuma kaut ko nozīmīgu pievienot klāt. Tas viņam ir izdevies, pie tam ar uzviju un spoži.

 Imants Ziedonis saprata, cik daudz mums vēl darāmā, lai paši sevi apzinātu un cik vēl daudz vairāk, lai spētu atklāt pasaulei tādu Latvijas tēlu, ko veido tās īstenās vērtības, ne seklas un virspusīgas klišejas. Viņš saprata, cik gara un grūta būs cīņa, lai pārvarētu gan pašiem savus mazvērtības kompleksus, gan citu tautu nevērību, paviršību, šovinistisku snobismu vai varbūt pat ļaunprātību.  Latvijas Institūta dibināšana bija viena no daudzajām praktiskajām iniciatīvām, par kurām Latvija paliek Imantam parādā. Arī Kultūras fonda atdzīvināšana bez viņa enerģijas, izdomas un kontaktiem nebūtu notikusi. Tas, cik maz atjaunotā Latvijas valsts ir turējusi par vajadzīgu ieguldīt šajos darba virzienos, noteikti Imantu sāpināja.

 Kā dzejnieks un literāts Imants Ziedonis ir atstājis mantojumu,  kas paliks pie latviskās kultūras zelta inventāra, paaudžu paaudzēs, kamēr vien būs vēl kāds, kas latviešu valodā runās. Latvijas kājām apstaigātāji, dižkoku un citu dabas bagātību saudzētāji, lauku sētu sakopēji un daiļdārzu skaistuma novērtētāji, varbūt pat visi nezina, cik daudz viņi ir Ziedonim parādā. Tiem, kam liktenis bija lēmis privilēģiju - īsāku vai garāku mūža un darba posmu nostaigāt ar viņu kopā, Imants Ziedonis nekur nebūs aizgājis. Ar to, ko viņš mums katram devis, kā viņš mūsu personīgo dzīvi vai nu iespaidojis, vai pārvērtis, Imants vienmēr paliks mums blakus un mūsu atmiņās viņš turpinās dzīvot.

Paldies, mīļo Imant, ka Dieviņš Tevi mums bija dāvājis, uz to laiku, kamēr virs zemes tu mums nostaigāji blakus!

Vaira Vīķe- Freiberga

Foto: ziedonis.ueuo.com
 


 

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (3)
Sākums » Viedokļi
Reklāma
Eiropas Ziņas

 
© 2010. All rigts reserved.Created by MB Studija »