Otrdiena, 17. jūlijs. Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs; Rīt: Rozālija, Roze  
KARTE
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
Sekojiet Līdzi

   
Twitter
Vaira Vīķe-Freiberga: Imantam Ziedonim aizejot - komentāri
Imants Ziedonis mūs ir atstājis, un mēs paliekam sērās, ar dziļi sāpošu sirdi. Mēs jūtam līdzi Ausmas, viņa uzticīgās dzīvesbiedres, viņa dēla, meitas un radinieku sērām. Dziļās sērās paliekam arī mēs visi kopā kā tauta, šī tauta, kuru viņš tik dziļi un pašaizliedzīgi mīlēja, mācīja, mudināja, aizrāva, iedvesmoja. Viņa dzejnieka acs spēja saskatīt tautas vājības un netikumus ar neparastu asumu, taču kaut arī tā bristu dubļus mēslainos zābakos, Imants nekad neaizmirsa par tautas esības vērtību un izaugsmes potenciālu. Viņš nekad neaizmirsa, ka – lai aiz cik atslēgām - tautas dvēseles dziļumos slēpjas cēlums un skaistums un ilgas pēc garīgās vertikāles, un ka mīlestība bija vienīgā atslēga, kas spēja pie šiem slāņiem piekļūt

:: Maija Veidemane 2013.03.04 07:44 Paldies Vairai Vīķei-Freibergai par dziļi saturisko Imanta Ziedoņa vērtējumu! Jā, tā ir Ziedonis dzīvos mūsu atmiņās un viņa literārais devums mūžam iespaidos latviešu tautas visas paaudzes. Jā, un kādā radiointervijā dzirdēju, ka Vija Vētra citēja indiānu lūgsnu: Nestāvi pie mana kapa un neraudi, jo es tur neesmu. Es esmu vējš, kas pieskaras tavam vaigam. Es esmu mirdzums jaunā sniegā. Es esmu saules gaisma, kas apstaro topošos graudus. Es esmu maigais rudens lietus… Es esmu daļa…
:: Maija Veidemane 2013.03.04 07:32 Es esmu daļa VISUMA Nestāvi pie mana kapa un neraudi! Es tur neesmu!
:: Renars 2013.03.05 18:06 Un kadelj vajadzetu raudat un serot, bet gan ljauties vienkarshi godinat un dziedat un priecaties par devumu. Kapec vienmer gribam serot un raudat, un iepotet sevii ka atminjas tikai medz but skumjas? Lai vairojas prieks un vinsh vienmer ir musu sirdis, dzejaa un apdziedaatajaas dziesmaas it sevishkji ar Imanta Kalnija brinishkjigo muziku.
Tavs komentārs
Vārds:*
E-pasts:*
Reklāma
© 2018. All rigts reserved. Created by MB Studija »