Sestdiena, 21. jūlijs. Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa; Rīt: Marija, Marika, Marina  
KARTE
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
Sekojiet Līdzi

   
Twitter

Latviešu leģionāri cīnījās par brīvu Latviju  (1)

16. marts leģionāram Konstantīnam Dukaļskim, kuŗam šogad 3. oktobrī apritēs 90. dzimšanas diena, ir īpaša diena. Tik daudzi viņa cīņu biedri, aizstāvot Kurzemes cietoksni, krita kaujas laukā. Godinot viņu piemiņu, Konstantīns pārdomā arī savu dzīves gājumā. Vai Laimes māte būtu klāt stāvējusi, ka, no mazotnes audzis Adamovas bērnu patversmē, kaŗa laukā neguva ne skrambiņas, izturēja badu un smago fizisko darbu gūstekņu nometnē Krievijā? Un, dzīvojis tik bagātu mūžu, tagad bauda dzīves atvasaru labi aprūpēts pansionātā „Rauda” Engures novadā?
iesūtīts: 2013.03.18 00:45lasīt tālāk »

“Aiz ribas aizķērusies sirds” (4)

Bērnībā mamma mēdza mums ar māsu pirms gulētiešanas lasīt Imanta Ziedoņa “Krāsainās pasakas”. Manas māsas mīļākā krāsu pasaka bija melnā, mana – zaļā. Arī man patika klausīties par velniņu nerātnībām un aizvērtām acīm iedomāties elli – tik ačgārnu un pavisam nebriesmīgu. Taču Zaļā pasaka ļāva noticēt pavisam citādiem brīnumiem un mana pasaule kļuva savādāka, kad “kādu nakti pilsētā ienāca mežs”.
iesūtīts: 2013.03.07 03:05lasīt tālāk »

Vaira Vīķe-Freiberga: Imantam Ziedonim aizejot (3)

Imants Ziedonis mūs ir atstājis, un mēs paliekam sērās, ar dziļi sāpošu sirdi. Mēs jūtam līdzi Ausmas, viņa uzticīgās dzīvesbiedres, viņa dēla, meitas un radinieku sērām. Dziļās sērās paliekam arī mēs visi kopā kā tauta, šī tauta, kuru viņš tik dziļi un pašaizliedzīgi mīlēja, mācīja, mudināja, aizrāva, iedvesmoja. Viņa dzejnieka acs spēja saskatīt tautas vājības un netikumus ar neparastu asumu, taču kaut arī tā bristu dubļus mēslainos zābakos, Imants nekad neaizmirsa par tautas esības vērtību un izaugsmes potenciālu. Viņš nekad neaizmirsa, ka – lai aiz cik atslēgām - tautas dvēseles dziļumos slēpjas cēlums un skaistums un ilgas pēc garīgās vertikāles, un ka mīlestība bija vienīgā atslēga, kas spēja pie šiem slāņiem piekļūt
iesūtīts: 2013.03.04 01:57lasīt tālāk »

Sveicināti, mājaslapas latviešiem Lielbritānijā apmeklētāji! (0)

Es pārstāvu Latvijas oficiālā izdevēja „Latvijas Vēstnesis” vienu no četriem e- vides izdevumiem Latvijas Vēstneša portālu „Par likumu un valsti” ( LV portālu). Ir pamats domāt, ka daļa no jums ar LV portāla publikācijām jau ir pazīstami, esat tās lasījuši, un šo iespēju ir nodrošinājusi savstarpējā sadarbība starp portālu latviešiem.co.uk un LV portālu. Vēršos pie jums pēc kolēģu portāla latviešiem.co.uk lūguma ar mērķi pastāstīt vairāk par LV portālu un tā piedāvātajām iespējām ikvienam tā lietotājam.
iesūtīts: 2013.02.21 13:23lasīt tālāk »

Iedzīvotāju reemigrācija un saiknes stiprināšana ar diasporu. Plānotie pasākumi 2013.gadā (0)

Ekonomikas ministrija pagājušā gada nogalē plašāk iepazīstināja ar Reemigrācijas atbalsta plāna astoņiem pasākumu virzieniem. Plāna gala versiju ir iecerēts izstrādāt un iesniegt valdībai šī gada 2.aprīlī. Kamēr reemigrācijas plāna gala versija vēl top, 2013.gadā ir paredzēti dažādi pasākumi, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un aicinātu iedzīvotājus atgriezties Latvijā.
iesūtīts: 2013.02.19 00:18lasīt tālāk »

Eiropas Savienības pilsoņu tiesības – strādāt ES dalībvalstīs (0)

Vienotais tirgus Eiropas Savienībā (ES) nodrošina cilvēku brīvu pārvietošanos un piešķir ES pilsoņiem tiesības strādāt citās ES dalībvalstīs. Tikai nesen visas ES dalībvalstis atvēra savus darba tirgus Latvijas pilsoņiem, atceļot dažādus ierobežojumus. Taču ir jāņem vērā ne tikai piešķirtās tiesības, bet arī dažādi apstākļi, kas ietekmē personu strādāšanu citā ES dalībvalstī. LV portāls skaidro, kādas tiesības ir paredzētas nodarbinātības jomā un kas darba meklētājiem būtu jāņem vērā pirms došanās uz citu ES valsti un tur atrodoties.
iesūtīts: 2013.02.16 11:25lasīt tālāk »

Attīstītas valsts prioritāte – augsti izglītoti iedzīvotāji. Vai tā ir arī Latvijas nākotne? (0)

Kopš 2008.gada ekonomiskā situācija un ar to saistītas reformas Latvijā ir turpinājušas atstāt negatīvu ietekmi uz vairākām Latvijai svarīgām nozarēm, kas lielā mērā nosaka Latvijas un tās iedzīvotāju labklājības stāvokli un attīstību. Lai arī pēdējos gados Latvija uzrāda pozitīvas tendences tās ekonomiskajos rādītājos, ne vienmēr tas ir noteicošais faktors par valsts attīstības līmeni kopumā. Būtisks priekšnosacījums veiksmīgas valsts attīstībai ir vairāku nozaru, tostarp veselības, izglītības un zinātnes, funkcionāla un efektīva pastāvēšana. Valsts lielākā vērtība ir tās tauta, un no tās ir atkarīgs, kāds būs valsts attīstības modelis nākotnē. Valstij ir svarīgi, ka tās iedzīvotāji ir izglītoti un ar augstu kvalifikāciju – konkurētspējīgi gan vietējā, tā arī starptautiskajā darba tirgū. Šis rādītājs spēj nodrošināt valsts balansētu un veiksmīgu attīstību ilgtermiņā, kas tiešā veidā atstāj pozitīvu ietekmi uz citām svarīgām valsts nozarēm, ieskaitot ekonomiku, tautsaimniecību un labklājību. Līdz ar to valstī ir svarīgi attīstīt pārdomātu un efektīvu izglītības sistēmu, kas spētu nodrošināt un realizēt augsta līmeņa studiju programmas un apmācību gan jauniešiem, kas ir ieguvuši vidējo izglītību, gan tai iedzīvotāju daļai, kas vēlas papildināt savu akadēmisko izaugsmi.
iesūtīts: 2013.01.30 01:45lasīt tālāk »

Vai dzīve ārpus Latvijas nozīmē aizbraukšanu? (2)

Visi latvieši kā viens ir laimes meklētāji, un katrs latvietis kādreiz savā dzīvē kļūst par “Sprīdīti”. Protams, kā kurš: daži paceļo pa Latviju, daži pa Baltiju, citi pa Eiropu un daži sadūšojas, un aizceļo pat vēl tālāk.
iesūtīts: 2013.01.28 18:49lasīt tālāk »

Vai izglītības sistēma ārpus Latvijas strādā kā latviskumu nodrošinātājs? (0)

Latviešu izglītība ārzemēs gādā ne tikai par latviskumu nodrošināšanu, bet arī iepazīstina ar latviskumu dažādas tautības un etniskās kopienas visā pasaulē. Daudzi atzīst ideju par globālu Latviju. Ideja ir tāda, ka latviskums nav ierobežots savā dzimtajā valstī, bet ir izkaisīts pa visu pasauli caur tiem latviešiem, kuri dzīvo ārzemēs.
iesūtīts: 2013.01.24 16:25lasīt tālāk »
Reklāma
© 2018. All rigts reserved. Created by MB Studija »