Trešdiena, 25. aprīlis. Vārda dienas: Līksma, Bārbala; Rīt: Alīna, Sandris, Rūsiņš |
![]() ![]() |
Trešdiena, 25. aprīlis. Vārda dienas: Līksma, Bārbala; Rīt: Alīna, Sandris, Rūsiņš |
![]() ![]() |
Taču “Ausrumkalna” dalībiecēm šīs piederības demonstrēšana bija organiska jau laikā, kad tas vēl nebija kļuvis par “modes kliedzienu”. Toreiz viņas satiku kā studentes vai tikko studijas beigušas jaunietes, kad šķiet dzīvē ir tik daudz interesanta un saistoša, ka laika veltīšana sava kultūras matojuma kopšanā var šķist mazliet vecmodīga un ne tik interesanta, īpaši šī laikmeta un vides iespaidā. Taču viņas apliecināja, ka arī kultūras mantojuma kopšana var būt aizraujoša aktivitāte.
Latvisko piederību, tāpat kā latviešu rotas, viņas nēsāja ar neviltotu lepnumu, tādejādi arī iepazīstinot savus nelatviešu draugus un jaunākās paaudzes latviešu trimdiniekus ar šī kultūras mantojuma skaistumu. Māsas Andra un Karoline vēl tolaik Londonas latviešu skolā un nometnē "Eiropas Vasaras skola" mācīja mūzikas nodarbības un jaunākās paaudzes latviešus aizrāva tautasdziesmu burvībā.
Pēc studentu dzīves gaitām viņas visas iesaistījās Londonas latviešu kultūras dzīvē arvien aktīvāk kā Londonas latviešu korī, tā arī deju kopā. Andra ne tikai palīdzēja un joprojām palīdz vecākiem kora vadīšanā, bet arī ir pārņēmusi Viktora Griguļa aizsākto darbu deju kopas “Londona dejo” vadīšanā un virzīšanā. Kā dejotājas un/ vai koristes visas “Autsrumkalna” dalībnieces ir piedalījušās Vispārējos Dziesmu un deju svētkos. Tas viss šķiet ir bijis lielisks ieskrējiens sava muzikalā projekta veidošanā un tautasdziesmu aranzēšanā un izpildīšanā.
Sestdienas koncertā Laila, Anna, Andra un Karoline plašajā publikā bija sapulcējušas arī savus nelatviešu draugus, kā arī Andras un Karolīnes audzēkņus no Londonas latviešu skolas un "Eiropas Vasaras skolas" laikiem. Visi ar prieku iesaistījās dančos, skaitīja ritmu, meģināja dziedāt līdzi un vienkārši baudīja latviskās tautasdziesmas skanējumu lieliskās četrotnes izpildījumā.
Viņas apliecina, ka folklora un folkloriskais skanējums nav jātur vēsturei un pagājušajiem laikiem, bet jāsvin, jācildina un jāceļ godā. Liels paldies “Austrumkalnam” par skaisto vakaru, brīnišķīgi skanīgo albumu “Akcenti” un nenovērtējamo misijas darbu, ko viņas ir uzņēmušās latviskā mantojuma kopšanā.
Terēze Bogdanova