Svētdiena, 19. novembris. Vārda dienas: Elizabete, Betija, Liza, Līze; Rīt: Anda, Adīna  
karte
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
 
 
Sākums
Apgabali
Londona
Ziemeļi
Vidiene
Dienvidi
Der zināt
LNPL
Par mums
Sekojiet Līdzi
               
Twitter
ZiņasKalendārsOrganizācijasSludinājumi 
Atskats uz LU gada svētkiem Londonā
iesūtīts: 2017.10.03 16:19 rakstīt redaktoram 
izdrukas versija 

Studenšu korporācijas “Dzintra” Lielbritānijas nodaļa 23.septembrī Londonā atzīmēja Latvijas universitātes gada svētkus kā viesrunātāju aicinot bijušo Latvijas Valsts prezidenti, fil! Vairu Vīķi Freibergu., spīdolu.

Sarīkojumu, kuru apmeklētāju pulkā bija gan dažādo korporāciju biedri, gan ar tām nesaistīti tautieši, atklāja fil! Rūta Abakuka, atskatoties uz šīs dienas nozīmīgumu Latvijas valsts un tās sabiedrības vēsturē.

“Pirms 98 gadiem dibināja Latvijas Universitāti. Latviešiem pirmo reizi bija iespēja apmeklēt augstākās izglītības iestādi ar latviešu mācību valodu. Studenti arī nekavējās šo izdevību izmantot. Sievietēm pirmo reizi bija iespēja studēt.

Studiju gaitās satiekoties, studenti iepazinās, sadraudzējās un meklēja veidus kā pulcēties savā brīvajā laikā. Baltijā un Krievijā jau bija radušās pirmās latviešu korporācijas. Latvijas Universitātes studenti pievienojās tām, kā arī nodibināja jaunas. Radās arī pirmās sieviešu korporācijas: Daugaviete, pēc tam Gundega, Dzintra un Imeria.   Tā pirmajā brīvvalsts laikā korporāciju tradicijas iesakņojās Latvijā.

Pēc Otrā pasaules kara korporācijas savu darbu atjaunoja ārpus Latvijas, tai skaitā Anglijā. Latvijas Universitātes gada svētkus svinēja Londonā katru gadu no 1954. gada līdz 1993. gadam. Ar Latvijas neatkarības atjaunošanu šī tradicija Anglijā diemžēl pārtrūka.“

Pēc tam ar uzrunu uzstājās vēstniece Baiba Braža, sveicot visus univeristātes gada svētkos.

Sarīkojuma īpašā viešņa Vaira Vīķes Freibergas dalījās viedoklī un paredzējumos par ,,Par Eiropas atbildību pret sevi un pasauli'', kurā viņa uzsvēra, ka ir jāskatās uz Eiropas nākotni un perspektīvu mainīgajos politiskajos apstākļos, taču nezaudejot arī kritisku vērtējumu par to, cik labi vai veiksmīgi tai ir izdevies piepildīt savus solījumus, kā arī pamatprincipus, piemēram, nodrošināt mieru Eiropas kontinentā. Viņa norādīja, ka Eiropa jau izsenis ir centusies virzīties  uz attīstību un būt progresīvi domājoša, taču tik plaša Eiropas cilvēku iesaistīšana attīstības virzīšanā kā pēc Otrā pasaules kara līdz šim nebija notikusi. Viņa apstrīdēja maldīgo uzskatu, ka iestājoties Eiropas Savienībā, dalībvalsts zaudē savu suverenitāti, precizējot, ka līdz ar dalību savienībā dalībvalstis atsevišķu lēmumu pieņemšanā dalās ar Briseli.  Viņa arī uzsvēra, ka uz Eiropas sirdsapziņas ir dažādi grēki. Arī attieksme pret atsevišķiem tās teritorijas iedzīvotājiem. Mūsu senči ieguva pilnīgu atzinību vien tad, kad tika atcelta dzimtsbūšana. Baltvācu presē pat latviešiem vēl 19.gadsimta laikā tika izteikti nievājoši komentāri. Mūsu noietais attīstības ceļš ir ļoti tāls salīdzinoši ar lielajām valstīm, piemēram, Lielbritāniju, Franciju, Spāniju, Portugāli. Taču Austrumeiropas valstis joprojām nav sasniegušas to līmeni kā Rietumvalstis, kamēr Grieķijas krīze demonstrēja arī atšķirību starp teritorijas dienvidu un ziemeļu valstīm. Lai arī pārvaldes sistēmas ziņā Eiropa ir vairāk nostabilizējusies nekā citi reģioni, paredzams, ka Eiropas iedzīvotāju skaits nākamajos desmit gados stipri samazināsies, līdz ar to Eiropai ir jārod veids, kā sevi pozicionēt šajā situācijā.  Viņa arī norādīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrībās ir tendence neveiksmes norakstīt kā savienības vainas, bet izdošanās – kā iekšējās politikas nopelnu, nepaužot komplimentu savienībai, kur ir bijis tās nopelns.  Pēc Brexit referenduma balsojuma Eiropā ir daudz jāstrādā kopības stiprināšanai. Viņa arī atzina, ka  demokrātija ir nemitīgi mainīga un lielākais izaicinājums nākotnē ir strādāt un darboties tā, lai būvētu stprākas attiecības starp valsti un sabiedrību un to piederību Eiropai.

Uzrunas noslēgumā V.Vīķe-Freiberga pateicās lsanākušajiem atviešiem par tās ieguldījumu diasporas sabiedrības stiprināšanā un novēlēja skemes esošajiem un topošajiem studenetiem, uzteicot Lielbritānijas piedāvātās izglītības iespējas.

Oficiālajai daļa noslēdzoties, sanākušie bija aicināti pakavēties pie skaisti klātā uzaodu galdu un daudzi arī nekavējās izmantot iespēju personīgi parunāties ar goda viešņu.

Liels paldies korporācijai “Dzintra” par skaisti atzīmētajiem Latvijas Universitātes gada svētkiem.


Terēze Bogdanova

Foto: Latvijas Republikas vēstniecība Apvienotajā Karalistē

 

 

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:
aplūkot atsauksmes (1)
Apgabali » Londona » Ziņas
Reklāma
 
© 2010. All rigts reserved.Created by MB Studija »