Piektdiena, 27. aprīlis. Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne; Rīt: Gundega, Terēze  
KARTE
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
Sekojiet Līdzi

   
Twitter

Atskats uz LNPL sesiju

iesūtīts: 2014.05.19 11:43
Aprīļa pēdējā nedēļas nogalē Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā (LNPL) Bradfordas DVF nodaļas namā tikās savā gadskārtējā sesijā, lai pārrunātu aizvadītā gada laikā paveikto un iezīmētu nākotnes perspektīvas. Pašreizējam padomes sasaukumam šis bija pirmais darba gads un pārrunātās tēmas mijās no paveiktā izglītības un kultūras laukā līdz diskusijām par palīdzības sniegšanu nelaimē nonākušajiem tautiešiem.

Kā ierasts sesiju atklāja padomes priekšsēde, savas uzrunas noslēgumā sanākušos aicinot vienoties tautas kopējā lūgšanā “Dievs, svētī Latviju”. Turpinājumā apsveikumus sesijas dalībniekiem, pirmo reizi esot vēstnieka amatā, teica Andris Teikmanis. Vēstnieks vērsa uzmanību, ka Latvijā notikumi aizrit Ukraines zīmē, un tā kā Latvijā ir pieredze, ko no Krievijas var sagaidīt, tad nav nekādu ilūziju par šo lielvalsti. Latvija ir skaidri formulējusi savu viedokli dotajā situācija, norādot, ka Eiropai ir stingri jāreaģē, ko tā arī dara. Tāpat arī NATO reaģējusi, palielinot patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, savukārt ASV karavīru iearašanās Latvijā ir svarīga simboliska nozīme – signāls Krievijai. Drošības jautājums ir tas, ar ko viss sākas.

Vēstnieks arī informēja, ka, solidarizēlojies ar Latvijā notiekošo Lielās talkas akciju, vairākas dienas pirms sesijas vēstniecības pārstāvji talkoja Brukvudas kapos, sakopjot diplomātu kapu vietas un lielo kapsētas pieminekli.  Runājot par nākotnes iecerēm, viņš iezīmēja, ka rudenī vēstniecības telpās atkal ir plānota tikšanās ar biedrību pārstāvjiem, savukārt jau tuvākā nākotnē tiks izlusdināts eseju konkurss latviešu skoliņu bērniem, balvā piedāvājot atmaksātu dalību ar ceļa izdevumiem kādā no vasaras nometnēm. Tāpat arī tiek strādāts, lai panāktu, ka pilsētās, kuru skolās ir liels latviešu bērnu skaits, tiktu nodrošināta latviešu valodas mācīšana, ko atmaksātu šejienes valdība.

Sesijas turpinājumā tika pārrunas mijās ap dažādo nozaru ziņojumiem, ar kuriem sesijas dalībniekiem bija iespēja iepazīties jau savlaicīgi. Priekšsēdes ziņojums akcentē aizvadītās vasaras nozīmīgāko notikumu “XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus”, kuros bija plaši pārstāvēti arī diasporu kori un deju kopas, tostarp arī lielā skaitā no Liebritānijas. Pirms šī nozīmīgā notikuma 16.martā “Straumēnos” notika kopkoru mēģinājums svētku virsdiriģentu Airas Birziņas un Agitas Ikaunieces vadībā. Savukārt 15.jūnijā Lodonā pašā pilsētas centrā Victoria Embankment Gardens aizritēja pēc ALSuk (Association of Latvian Students in the UK) ģenerālsekretāra ierosmes noorganizētā Latviešu Kultūras diena, kur publika varēja baudīt kora un dejotāju priekšnesumus un video ierakstus no iepriekšējiem Latvijā notikušajiem dziesmu un deju svētkiem.  Priekšēde arī norāda, ka LNPL vārdā ir piedījusies dažāda veida sanāksmēs un sarīkojumos kā šeit pat Lielbritānijā, tā arī citās latviešu diasporu zemēs un Latvijā, piemēram, Bostonas sabiedrības forumā, Rīgā notikušajā konferencē “Latvieši pasaulē, piederīgi Latvijai”, kā arī ELA, PBLA sēdēs, jauno biedrību un skoliņu atklāšanās. Ļoti svarīgs notikums bija LR Saeimas Lielbritānijas un Ziemeļīrijas parlamentāras sadarbības grupas viesošanās Londonā maija mēnesī. Ziņojumu noslēdzot priekšsēde uzver, ka LNPL darbība turpina pieaugt izglītības un kultūras jomās.

Saimnieciksās nozares vadītājs Pauls Zivtiņš ziņoja, ka pasaules ekonomiskā krīze tikai ļoti lēnām uzlabojas un tas turpina smagi skart LNPL: kapitāls dilst un ieguldījumu procenti nepieaug. Arī ar disltošu kapitālu padome turpina atbalstīt jaunus latviešu centrus, skolas un pasākumus, avīzi “Brīvā Latvija”, 18.novembra un Draudzīgā aicinājuma sarīkojumus, kā arī Izglītības fondu un vēstures grāmatas “Latvieši Lielbritānijā” 2., 3., un 4.sējuma tapšanu.  Savukārt gada sākumā tika saņemta ziņa, ka latviešu īpašumā Rofantā stāvoklis ir krasi mainījes, kā rezultātā ir ticis iesaukts administrators.. Tas savukārt nozīmē, ka Rofantas vadība tagad ir neatkarīgu cilvēku/firmas rokās.  Rofantai joprojām ir jāatmaksā padomes aizdotais aizdevums.

Iekšējās informācijas un administrācijas nozares vadītājs Kālis Albergs ziņoja, ka kopš darba uzsākšanas ir pārņēmis LNPL un Izglītības fonda kartotēku un sagatavojis prezija sēžu pārskatus un publikācijas par LNPL darbu. Vadījis arī darbus pie LNPL sadaļas izveides mājaslapā latviesiem.co.uk – šis darbs joprojām turpinās.

Ārējās informācijas nozares vadītājs  Ziedonis Barbaks tikmēr aizvadītajā gadā ir aktīvi apkopojis no mūsu tautiešiem iegūto informāciju par nelikumībām darba vietās vai diskrimināciju. Par šo visu viņš iesniedza vēstuli Bostonas un Skegnesas parlamenta pārstāvim Markam Simondsam (Mark Simmonds), kurš ir nopietni reaģējis uz saņemto informāciju un sazinājies ar “Gangmasters Licence Authority”, lai veicinātu ātrāku problēmas risināšanu.  Z.Barbaks aicina visas latviešu biedrības sadarboties un apkopot tautiešu ziņojumus par nelikumibām, ekspluatāciju un diskrimināciju un nodot Apvienotās Karalistes varas iestādēm.

Tikmēr Izglītības nozarē Mārim Pūlim ir turpinājies ļoti aktīvs darbs, uzturot sadarbību ar daudzajām skoliņām: uz 2014.gada 1.janvāri bija 31 skoliņa (no tām 14 Īrijā), kurās darbojās 130 skolotāji. Visās skoliņās māca latviešu valodu, piemin atceres dienas un māca tautas dziesmas, daudzās no tām tiek mācīta arī vēsture un ģeogrāfija. Lielākās grūtības skoliņās ir ar finansēm, dažās no tām – arī ar telpu trūkumu. Visas skoliņas izsaka prieku, ka vecāki un bērni turpina atbalstīt to darbu. Aizvadītajā gadā tika arī noorganizēti divi skolotāju semināri, jauniešu sacensības, kā arī bērnu dienas “Mūsmājās”, kas bija ļoti plaši apmeklētas. Tiek turpināta aktīva sadarbība ar vēstniecību un Valsts valodas aģentūru un nākotnē ir plānots ciešāk sadarboties ar PBLA Izglītības nozari. LR Izglītības un Zinātnes ministrijā gan vēl jūtami trūkst definējums, ko ministrija sagaida no diasporu skoliņām.

Tikmēr kultūras nozarē, kā vēstīja tās vadītāja Gita Robalde, aizvadītajā gadā līdzās ierastajiem Draudzīgā aicinājuma un 18.novembra sarīkojumiem spilgti notikumi bija 4.maijā Pīterboro notikušie “Latviešu svētki”, kā arī dažādie koncerti un sarīkojumi ar Latvijas mākslinieku piedalīšanos., tāpat arī kultūras sarīkojumi ar šejienes deju kopu un koru līdzdalību.

Savukārt atjaunotā jaunatnes nozare Ivetas Sūnas vadībā aizvadītajā gadā sadarbībā ar Izglītības un kultūras nozarēm “Mūsmājās” noorganizēja ļoti plaši apmeklēto bērnu nometni “Puķu bērni”.  Tāpat viņa ir plaši darbojusies savās dzīvesvietā Piterboro, kur jau gada garumā ticis cītīgi strādāts pie 4.maijā plānotās Kultūras dienas, taču līdzās tam tiek meklēti jauni veidi kā sniegt palīdzību tautiešiem. Tika nokārtots, ka vairāki cilvēki saņēma drāmas terapijas pakalpojumus, ko nodrošināja NHS. Savukārt jau ar maiju ir plānota digitālas, proti, ar interneta starpniecību veiktas speciālstu konsultācijas sadarbībā ar Psiholoģijas apvienību Latvijā. Tāpat rudenī ir plānots noorganizēt Tukuma bāriņtiesas priekšsēdētājas un sociālā departamenta vadītājas tikšanos ar tautiešiem šeit, jo pieredze rāda, ka daudzi no Latvijas ir aizbraukuši nenokārtojot jautājumus savās pašvaldībās.

Tikmēr  Kultūras dokumentācijas nozares vadītāja Inese Auziņa-Smita ziņoja, ka aktīvi turpinās darbs pie grāmatas “Latvieši Lielbritānijā ” 2.-4.sējumu tapšanas, Lielbritānijas latviešu archīva pilnveidošanas, kā arī projekta “Lielbritānijas latviešu sarīkojumu programmu datu bāzes un tīmekļa vitenes” izveides.

Sesijas darba gaitā tika pārrunāts jautājums par “Atbalstu centra izveidošanu un palīdzības darbu latviešiem” un diskusijām noslēdzoties tika secināts, ka labākais palīdzības veids būtu informācijas apkopošana, lai nelaimē nonākušjama tautietim varētu sniegt padomu, kādā iestādē vērsties un kur konkrētu nepieciešamo palīdzību var saņemt.   

Pārrunājot jautājumu par nacionālpolītisko darbu, tika spriests, kā padomei rīkoties, ja Latvijas un Krievijas attiecības saasinās sekojot notikumiem Ukrainā. Tāpat arī tika vērsta uzmanība uz rudenī notiekošajām Saeimas vēlēšanām un kā aicināt šeit dzīvojošos tautiešus būt politiski aktīviem.

Sesijas sasaukums pieņēma 4 rezolūcijas, tādejādi iezīmējot padomes darbu nākamajam gadam:

1.      Attīstīt LNPL sadaļu interneta vietnē latviesiem.co.uk
2.      Turpināt attīstīt sadarbību ar latviešu biedrībam un skoliņām Lielbritānijā, tādejadi popularizējot LNPL un ceļot padomes darba atpazīstamību plašākā latviešu sabiedrībā.
3.      Atbalstīt Saeimas vēlēšanu iecirkņu darbu Apvienotās Karalistes teritorijā un veicināt šeit dzīvojošo Latvijas Republikas pilsoņu līdzdalību vēlēšanās.
‍4.      Attīstīt finanšu piesaisti, lai varētu sekmīgi turpināt LNPL darbu.

Šo rezulūciju un citu ieceru izpilde jau tiks pārrunāta 2015.gada sesijā, kas notiks 18. un 19.aprīlī Pīterboro.

Terēze Bogdanova

‍Foto: Inese Auziņa-Smita (Smith)

 

 

 

Tavs komentārs
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
Reklāma
© 2018. All rigts reserved. Created by MB Studija »