Piektdiena, 27. aprīlis. Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne; Rīt: Gundega, Terēze  
KARTE
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
Sekojiet Līdzi

   
Twitter

LNPL jaunā sasaukuma pirmā sesija

iesūtīts: 2013.02.21 00:52
Latviešu nacionālās padomes Lielbritanijā ( LNPL ) gadskārtējā sesija notika šā gada 2. un 3. februārī Daugavas Vanagu fonda (DVF) lauku īpašumā "Straumēni".

Tā pulcēja 2012.gadā jaunievēlētos 19 padomes locekļus un viesus. Jaunajā sastāvā ir gan jau bagātas pieredzes esošie Lilija Zobens, Rūta Āpša-Abakuka, Inese Auziņa-Smita, Astrīda Balode,Terēze Bogdanova, Paulīne Bjūkanena (Buchanan), Ilze Grickus, Sarmīte Janovskis, Māris Pūlis, Elīza Zikmane, Pauls Zivtiņš.

Lielas cerības tiek liktas uz jaunievēlētajiem Kārli Albergu, Inesi Asermani, Ziedoni Barbaku, Lilitu Krūzi, Ģirtu Lerhu, Gitu Robalti, Ivetu Sūnu, Ilvaru Veinbergu.

Kā viesi piedalījās Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks sadarbībai ar disaporu Rolands Lappuķe, Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Aldis Austers,Latvijas studentu asociācijas Lielbritanijā priekšsēdis Rihards Kols, kā arī Latvijas Republikas vēstniecības 1.sekretāri Mārtiņš Kreitus un Ieva Jirgensone.

Prezidija priekšsēde Lilija Zobens atklāja sesijas darbu ar pateicības vārdiem iepriekšējam sasaukumam par viņu ieliktajām pūlēm, idejām un padomiem. Viņa apsveica jauievēlētos padomes locekļus, izsakot cerību visiem kopā stiprināt latvisko identitāti un piederības sajūtu Latvijai.  Sesijas darbu vadīja Astrīda Balode un Pauls Zivtiņš. Tika izraudzīti trīs balsu skaitītāji.

Kā jau iepriekšējos gados, visi sesijas dalībnieki bija sānēmuši Ineses Auziņas-Smitas sakopotos informācijas materiālus, ar ziņojumiem no visiem LNPL nozaru vadītājiem, viesiem un atsevišķiem padomes locakļiem.

Saimnieciskās nozares vadītājs Pauls Zivtiņš atzīmēja, ka pašreizējā pasaules ekonomiskā krīze ir smagi skārusi arī LNLP. Arvien mazāk kļūst līdzekļu padomes darbībai un steidzami jāmeklē jaunas iespējas līdzekļu piesaistei.

Izglītības nozares vadītājs Māris Pūlis, kuŗš par ieguldījumu latviešu skolu dzīves organizēšanā Lielbritanijā 2012.gadā tika apbalvots ar Ārlietu Ministrijas atzinības rakstu, atzīmēja, ka pēdējā gada laikā strauji audzis latviešu skoliņu skaits Lielbritanijā. Uz 2013.gada 1. janvāri ir 27 skoliņas, kuŗās darbojas 96 skolotāji un 730 bērni. Disaporas skoliņu nepieciešamības ir pārrunātas ar Eiropas latviešu apvienību ( ELA ), Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju ( IZM ), Kultūras ministriju ( KM ), Latviešu valodas aģentūru ( LVA ) un Pasaules brīvo latviešu apvienību ( PBLA ). No valsts budžeta skoliņām ir solīti LVL 53 tūkstoši, valodas apguvei LVL 32 tūkstoši, izglītības pasākumiem un mācību programmu līdzekļiem un materiālu izveidošanai LVL 10 tūkstoši.

Notinghamas latviešu valodas pulciņa vadītāja Inese Auziņa-Smita atzīmēja, ka šis pulciņš domāts pieaugušajiem, kuri jau zin latviešu valodu un vēlas papildināt savas zināšanas un ka arī darbojas Londonas valodas grupa Rūtas Abakukas vadībā.

Dzīvespriecīgu ziņojumu par Pīterboro latviešu biedrību sniedza Iveta Sūna un latviešu skoliņas vadītāja Inese Asermane.

Arī Bostonas latviešu biedrības " Stiprāki kopā " priekšsēža Ziedoņa Barbaka ziņojums pierādīja, ka latviešu darbībai nav robežu – skoliņa, Latvijas hokeja izlases fanu klubs, novusa un zolītes, dāmu klubs ir tikai dažas no daudzajām aktivitātēm.

Ārlietu Ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks sadarbībai ar disaporu Rolands Lappuķe uzsvēra, ka Latvijas valdība ir izstrādājusi reemigrācijas plānu. Tā mērķis ir piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus un ģimenes. Sevišķa vieta tiks atvēlēta latviešu valodas mācīšanai Latvijas valsts piederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem. Disaporas vajadzībām šogad valdība ir atvēlējusi LVL 338 tūkstošus.

Eiropas latviešu apvienības ( ELA ) priekšsēdis Aldis Austers atzīmēja, ka organizācija ir reģistrēta Latvijā 2010.gadā. Tās mērķis ir veicināt ārvalstīs dzīvojošo latviešu biedrošanos, latviešu organizāciju savstarpējo sadarbību, kā arī ārvalstīs dzīvojošo latviešu interešu pārstāvēšanu Latvijā un Eiropā.

Latvijas studentu apvienības priekšsēdis Rihards Kols pastāstīja, ka pašlaik Lielbritanijā studē ap 3500 sudentu no Latvijas. Iesaistoties organizācijā, studentiem ir iespējas pilnveidot profesionālās iemaņas, dalīties pieredzē un zināšanās. Tiek liktas cerības, ka daudzi no viņiem kā speciālisti atgriezīsies Latvijā un stiprinās valsts labklājību.

Sesijas dalībnieki vienprātīgi izvirzīja un ievēlēja Liliju Zobens par LNPL prezidija priekšsēdi. Demokrātiskās vēlēšanās tika ievēlēja padomes jauno prezidiju:

Priekšsēdes vietnieks un Saimnieciskās nozares vadītājs – Pauls Zivtiņš

Iekšējās informācijas un administrācijas nozares vadītājs – Kārlis Albergs

Ārējās informācijas nozares vadītājs – Ziedonis Barbaks

Kultūras nozares vadītāja – Gita Robalde

Izglītības nozares vadītājs – Māris Pūlis

Kultūras dokumentācijas nozares vadītāja – Inese Auziņa-Smita

Jaunatnes nozares vadītāja – Iveta Sūna

Sesijas pirmā darba diena noslēdzās ar brīnišķīgu klaviermūzikas koncertu, ko sniedza jaunuzplaukusī zvaigzne Reinis Zariņš. Programmā bija Jāzepa Vītola, Ferenca Lista, Johanessa Brāmsa, Sergeja Rahmaņinova skaņdarbi. Koncerta pēdējā daļa, 10 latviešu tautasdziesmu parafrāzes, klausītājus domās aiznesa uz Latvijas siliem, laukiem, upēm.

Saviesīgais vakars pēc koncerta pulcēja gan sesijas dalībniekus un viesus, gan vietējā latviešu ciematiņa iedzīvotājus. Tā bija lieliska iespēja atbrīvotā gaisotnē iepazīties vienam ar otru tuvāk un aprunāties.

Sesijas otrā dienas rīta cēlienu ievadīja mācītāja Elīza Zikmane ar svētbrīdi.

Ziņojumu sakopojumā plašu apskatu sniedza iepriekšējā sasaukuma Kultūras nozares vadītāja Andra Zobens-Īsta par Lielbritānijas latviešu kultūras dzīvi. Pārrunās sevišķa uzmanība tika pievērsta LNPL un tīmekļa vietnes www.latviešiem.co.uk sadarbībai.

Avīzes "Brīvā Latvija" administratore Sarmīte Janovskis atzīmēja, ka abonomentu cenas ir dubultojošās un "izravēti" ir tie, kas vairs nespēj lasīt vai nest paaugstināto maksu. Skumji.

Ineses Auziņas-Smitas neatlaidīgā vadībā turpinās darbs pie grāmatas "Latvieši Lielbritānijā " 2., 3. un 4. sējuma. Ikviens, kam sniedzama jebkāda informācija, kas varētu būt noderīga šajā projektā, ir aicināts sazināties ar I. Auziņu-Smitu.

Katram jaunā sasaukuma loceklim tika uzdots aprakstīt LNPL trīs vārdos, lai varētu izstrādāt tās tēlu un logo.

Sesijas locekļi pieņēma četras rezolūcijas:

1) uzlabot informāciju un saziņu ar tautiešiem Lielbritanijā, pilnveidojot tīmekļa vietni www.latviešiem. co.uk;

2) atjaunot Okupācijas muzeja ceļojošās izstādes rīkošanu;

3) apzināt iespējas kā organizēt palīdzības darba grupas tautiešiem Lielbritanijā;

4) izstrādāt LNPL logo.

Divas saspringta darba dienas noslēdzās kopīgā dziesmā "Nevis slinkojot un pūstot". Jauns spars, jauni spēki, jaunas iespējas.

 

Lilita Krūze

 

 

Tavs komentārs
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
Reklāma
© 2018. All rigts reserved. Created by MB Studija »