Šī lapa ir izdrukāta no latviesiem.co.uk - Mājaslapa Lielbritānijā dzīvojošiem latviešiem
Interneta adrese:
http://www.latviesiem.co.uk/?ct=bzinjas&fu=read&id=1112

Vēstnieka Andra Teikmaņa runa sūtņa Kārļa Zariņa piemiņai. "Latvietis, kas izstāstīja stāstu par Latviju..."

Tereze Bogdanova
2013.10.28 19:15

27.oktobra pēcpusdienā Londonā Zviedru baznīcā notika piemiņas dievkalpojums un sarīkojums izcilajam Latvijas diplomātam un aktīvajam sabiedriskajam darbiniekam Kārlim Zariņam. Pēc svinīgā dievkalpojuma, kurā prāvests Andris Abakuks, mācītāja Elīza Zikmane un bīskape Jāna Jēruma Grinberga uzsvēra K.Zariņa veikumu baznīcas un tautiešu svešumā lomu, Latvijas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis uzstājoties runā stāstīja par K.Zariņa diplomātisko veikumu.

"Mīļie klātesošie, šodien mēs jau dzirdējām par šī cilvēka darbošanos baznīcas labā un to, cik šī cilvēka vienkāršība un atsaucība spēja mainīt ne vienu vien britu prātu un domāšanu.

Mans uzdevums šodien ir pastāstīt arī kaut ko no tā, ko Kārlis Zariņš kā diplomāts paveica mūsu valsts labā.

Mīļie klātesošie, tautieši, goddevība pret savu valsti un tautu bija dzīves uzstādījums, kas pavadīja Kārli Zariņu viņa ikdienas darbībā, kas pirmajās 1919.gada janvāra dienās, atvadoties no Rīgas un aizbraucot uz Londonu, pārvērta šī cilvēka dzīvesveidu un noteica darbības raksturu.

Kārlis Zariņš savu diplomātisko darbību uzsāka 1919. gada janvārī kā Latvijas delegācijas atašejs pie Parīzes miera konferences. Šeit arī aizsākās aktīvā diplomāta stāsts par Latviju, kas kopā ar Z.A.Meirovicu tika veidots un stāstīts nemieru un karu plosītajām valstīm. Tas nebija viegls uzdevums un grūti pat iedomāties cik reižu diplomātiem nācās klauvēt pie britu durvīm un tām aizveroties, vēlreiz atvērt.

Kad Latvijas valsts tika atzīta de iure, ārlietu dienests varēja iecelt diplomātiskos pārstāvjus atbilstoši starptautiskajām konvencijām. Kārlim Zariņam pirmajam no diplomātiskajiem pārstāvjiem 1921. gada 2. februārī tika piešķirts ārkārtējā sūtņa un pilnvarotā ministra rangs. Viņa ziņojumi Ārlietu ministrijai liecināja par labām novērošanas spējām, inteliģenci un notikumu izpratni. Laikabiedru skatījumā Kārļa Zariņa diplomāta darbu sekmēja viņa cilvēciskās īpašības – iejūtība, atsaucība, spēja veidot un uzturēt kontaktus.

No 1931. gada decembra līdz 1933. gada martam Kārlis Zariņš bija ārlietu ministrs. Valstī pastāvot saimnieciskajai depresijai, Kārlim Zariņam nācās samazināt ministrijas budžetu. Izdarot izmaiņas ārlietu resora struktūrā un štatā, viņam izdevās saglabāt to kodolu un darbības spējas.

No 1933. gada jūlija Kārlis Zariņš tika iecelts kā sūtnis Lielbritānijā. Latvijas Republikas Ministru kabinets 1940. gada 17. maija sēdē piešķīra Kārlim Zariņam ārkārtējās pilnvaras gadījumā, ja kara apstākļu dēļ Latvijas valdībai nebūtu iespējams sazināties ar Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām. Viņš tika pilnvarots dot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvniecībām, atstādināt uz laiku no amata sūtņus, atcelt un pārcelt pārstāvniecību darbiniekus. Viņš bija tiesīgs rīkoties ar pārstāvniecību rīcībā esošajiem valsts līdzekļiem, kustamo un nekustamo īpašumu.

Pēc PSRS karaspēka daļu ienākšanas Latvijā 1940. gada 17.jūnijā Kārlis Zariņš uzņēmās valsts diplomātiskā un konsulārā dienesta vadīšanu Rietumos un to sekmīgi veica līdz mūža beigām 1963. gada 29. aprīlī.     Uz ārkārtējo pilnvaru pamata Kārlis Zariņš ar attiecīgo ārvalstu ārlietu resoru piekrišanu iecēla diplomātus Jūliju Feldmanu (1949. gadā) un Arnoldu Spekki (1954. gadā) par pilnvarotajiem lietvežiem – sūtniecības vadītājiem ASV. 1953. gada atvēra diplomātisko pārstāvniecību Spānijā. Vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Kārlis Zariņš iecēla diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus, bet Lielbritānijā un Sadraudzības valstīs – 24 goda konsulu vietas izpildītājus (acting honorary consuls). 1946. un 1950. gadā tika sasauktas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes.

1949. gadā Kārlis Zariņš divas reizes apmeklēja Latvijas bēgļus nometnēs Rietumvācijā un 1952. gadā viesojās Kanādā un ASV. Pāvests Pijs XII 1950. gadā viņu pieņēma privātā audiencē. 1953. gadā Vašingtonā notika Kārļa Zariņa darba vizīte pie ASV valsts sekretāra Džona F. Dallesa un pieņemšana pie viceprezidenta Ričarda Niksona.

Otrā pasaules kara beigās Kārlis Zariņš nenogurstoši rūpējās par bēgļiem no Latvijas, piedalījās trimdinieku rīkotajos pasākumos. Ar viņa aktīvu atbalstu 1950. gadā tika nodibināta Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā, bet gadu vēlāk latviešu trimdas organizācijas Eiropā apvienojās kopējā organizācijā – Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centrā.

Diplomāta, valsts un sabiedriskā darbinieka Kārļa Zariņa laiks bija revolūciju, karu, impēriju sabrukuma, Latvijas valsts dibināšanas un uzplaukuma, neatkarības un diemžēl arī nebrīves laiks.

Un šajā pietiekami fundamentālo pasaules kārtības izmaiņu laikā K.Zariņš neapjuka, bet goddevīgi pildīja savu pienākumu pret valsti, darbodamies ārlietu dienestā. Tāpat kā visiem jaunās valsts diplomātiem, arī Kārlim Zariņam nācās apgūt diplomātijas pamatus un diplomātisko protokolu, mācīties svešvalodas.

Trīsdesmit gadus, kopš 1933. gada jūlija, Kārlis Zariņš bija sūtnis Lielbritānijā. Okupācijas režīmu Latvijā radītās pārvaldes iestādes Kārlis Zariņš neatzina par likumīgām un nepakļāvās to rīkojumiem. Pildot Latvijas valstiskuma sargātāja misiju, Kārlis Zariņš pasaulei nemitīgi atgādināja – Latvijas Republika de iure turpina pastāvēt! Ar savām aktivitātēm okupācijas gados viņš stiprināja tēvzemes un trimdas latviešu ticību Latvijas valstiskās neatkarības de facto atjaunošanai.

Viņa vienmēr aktīvo, vienmēr spraigo un panākumiem vainagoto diplomātisko darbu, kas norisinājās vairākās zemēs, varam ar pilnām tiesībām nosaukt par K.Zariņa mūža darbu, kas neizdzēšami paliks ierakstīts Latvijas tautas vēstures lappusēs.

Mīļie viesi, tautieši, Kārļa Zariņa mūža darbs ir bijis svarīgs un nozīmīgs posms Latvijas valstiskuma nepārtrauktībai. Un es ikvienam šeit klātesošajam personīgi izsaku lielu pateicību par to godu un cieņu, ko Jūs ar savu klātbūtni izrādiet šim Latvietim ar lielo burtu, latvietim, kas izstāstīja pasaulei stāstu par Latviju un es citējot K.Zariņa vārdus:

„…. Lai jūs ietu kurp iedami, lai darītu, ko darīdami ar vienu atcerieties, ka katrs jūsu labais vārds ir reizē arī daudzinājums Latvijai ”

aicinu stāstīsim pasaulei labos stāstus par Latviju!"



Foto: Latvijas vēstniecība Londonā