Šī lapa ir izdrukāta no latviesiem.co.uk - Mājaslapa Lielbritānijā dzīvojošiem latviešiem
Interneta adrese:
http://www.latviesiem.co.uk/?ct=londonas_zinjas&fu=read&id=98

Pirms 100 gadiem slepkavības Haundsdičā

Karoline Zobens-East
2010.12.17 01:50

2010. gada 16. decembrī, Londonas pilsētas policija (City of London Police) atzīmēja ar piemiņas plāksni 100. gadadienu kopš latviešu anarchisti noslepkavoja trīs policistus Haundsdičā (Houndsditch), Londonā. Andris Mellakauls savā rakstā grāmatā “Latvieši Lielbritānijā” apraksta gadijumu un ar to saistītus apstākļus.

1905. gada revolūcijas laikā un it sevišķi pēc tās sagrāves daudz revolūcionāro latviešu bija spiesti bēgt no cara režīma vajāšanām un meklēt patvērumu ārzemēs. Daži no tiem, kas paglābās Anglijā, apmetās Londonas Īstendā (Eastend) un, slēpjoties aiz dažādiem krieviskiem, žīdiskiem un angliskiem segvārdiem, turpināja savu pretcarisko darbību. Viņi izdeva nelegālu literātūru, vāca (dažreiz arī laupīja) naudu, iepirka ieročus un nogādāja tos cīņas brāļiem Latvijā un citiem Krievijas imperijas revolūcionāriem nogrupējumiem. Varbūt visslavenākais tā laika nelegālais “sainis” bija tas, kas saistīts ar tvaikoņa “John Grafton” dēkām.

Ernests Minka, ilggadīgais trimdinieks Londonā, 1905. gada pavasarī bija savācis turpat 30,000 visādu kalibru ieročus, munīciju un spridzekļus un sarunājis tvaikoni “John Grafton” tos pārvest uz Somiju. Vairums kuģa komandas ar kapteini Jāni Trautmani bijuši Sociāldemokratu savienības biedri. Visādu nesaskaņu un nelaimju dēļ kuģis, sasniedzis Somiju, uzsēdies uz sēkļa. Ar vietējo līdzjutēju palīdzību matroži paspējuši daļu ieroču izkraut, bet, tā kā notikums jau bijis paziņots cara slepenpolicijai, tad revolūcionāri mēģinājuši tvaikoni uzspridzināt un paši iebēguši Somijas mežos.

Līdzīgu gadījumu bijis daudz, bet tie neskāra Londonu tik tieši kā tālākie notikumi 1909., 1910. un 1911. gadā.

1909. gada 23. janvārī Totenhamā (Tottenham), Londonas ziemeļaustrumos, policisti dzinušies pakaļ diviem latviešu revolūcionāriem – Paulam Hēfeldam un Jēkabam Lapidum, kas bija nolaupījuši kādai gumijas rūpnīcai algu maisu ar naudu. Sekojis 10km skrējiens gan pa ielām, gan pa laukiem, visu laiku apšaudoties. Pa ceļam zagļi pat sagūstījuši piena ratus un tramvaju! Kad Hēfelds vairs nav varējis paskriet, viņš sevi sašāvis un vēlāk miris. Lapidus arī nošāvies pats vai ticis nošauts. Naudas maiss nekad neatradās. Domāja, ka zagļiem bija izdevies to nodot kādam citam revolūcionāram – Jēkabam Fogelim resp. Kristapam Salniņam. Šai gadījumā, ko angļi pazīst ar nosaukumu “Totenhamas varmācība” (The Tottenham Outrage), bija nošauts viens policists un kāds zēns un vairāki ievainoti, bet tas nav salīdzināms ar drāmatiskajiem notikumiem, kas risinājās nepilnus divus gadus vēlāk.

1910. gada 16. decembŗa vakarā Haunsdičā (Houndsditch), Londonā, saujiņa anarchistu no blakus mājas ielauzušies kādā juvelieŗu veikalā. Kad ieradusies policija, lai noskaidrotu aizdomīgos trokšņus, iebrucēji atklājuši uguni un aizbēguši, atstājot uz  ielas 5 sašautus policistus, no kuŗiem 3 vēlāk miruši. Nākošā naktī miris arī bandas vadonis, ko nejauši bija sašāvis viens no līdzdalībniekiem. Policija noskaidrojusi, ka tas bijis Džordžs Gardsteins resp. Hartmanis ar palamu “Puika”, kam bijusi viltota pase ar vārdu Jānis Stencelis.

Šis notikums, ko sauca par “Haunsdičas slepkavībām” (The Houndsditch Murders), radīja lielu satraukumu, un Skotlendjārds mobilizēja visus spēkus, lai noziedzniekus notvertu. Drīz vien tika apcietināti vairāki latvieši, to starpā Jurka Dubrovs (Laiviņš), daugavpilietis Osips Fjodorovs, Džons Rosens (Jānis Celiņš), Jēkabs Peterss (kas vēlāk kļuva par čekas dibinātāja Džeržinska labo roku), agrāk minētais kapteinis Jānis Trautmanis, kā arī Ņina Vasiljeva, īstā vārdā Minna Indriķa meita Grīslis. Pierādījumu trūkumu dēļ viņus vēlāk atbrīvo. Brīvā vēl bija palikuši aizdomās turētie Fricis Svars (Svaars), Pēteris Pjatkovs ar palamu “Pindzelnieks” (Peter the Painter), Joška Sokolovs un Maksis Smolers. Viņus meklēja visur, bet bez panākumiem.

Tad, 1911. gada 2. janvāŗa vakarā, kāds ziņoja, ka daži no meklētajiem esot paslēpušies Sidnija (Sidney) ielas 100. namā. Tajā naktī māju ielencis liels skaits bruņotu policistu. Otrā rītā sākusies nikna apšaudīšanās ar anarchistiem 3. stāvā. Tiek izsauktas Skotu gvardes vienības, un aplenkuma vietā ierodas pats iekšlietu ministrs Vinstons Čērčils. Beidzot māja aizdegusies un nodegusi. Vēlāk pelnos atrastas Fr. Svara un J. Sokolova atliekas. Pēteri “Pindzelnieku” nekad neatrada, un interese par viņu un viņa likteni nav rimusi vēl līdz šai dienai.

Kā var iedomāties, sabiedrības sašutums pēc Haunsdičas un Sidnija ielas notikumiem bija milzīgs: uzliesmoja ārzemnieku nīšana, it sevišķi antisemītisms; Parlamentā prasīja policistu pastāvīgu apbruņošanu, Čērčila atkāpšanos, polītiskā patvēruma izbeigšanu Krievijas revolūcionāriem un stringrākus ieceļošanas noteikumus.

Aplenkums Sidnija ielā (The Siege of Sidney Street) ir labi pazīstams angļu tautā. Par to rakstījis Čērčils savos memuāros, un vairāki rakstnieki to izmantojuši saviem kriminālstāstiem.

 

Noraksts no nenosūtītas vēstules (bez datuma), ko Fricis Svars rakstījis tēvam uz Liepāju. Tā atrasta starp policijas archīva materiāliem Londonā.

Sveiki mīļie!

Es domāju nav ko stāstīt Jums vairs tagad par Londonu, par mani un vēl citu meklēšanām.

Gribu tikai pastāsīt kā tas tā iznāca un, ka visus kurus mūs meklē un kuri ir arestēti, esam pilnīgi nevainīgi un nebijām nemazākos sakaros ar to aplaupīšanas nolūku par kuru mūs meklē. Lieta sekoša. Neilgi atpakaļ Jums rakstīju, ka drīzi nu aizbraukšu uz to sen kārotu zemi “Austrāliju”. Tas būtu noticies no 7-10 Jan. 011. Arī lidz tam laikam sievai vajadzēja būt še un tad abi kopā ar vēl 3 vīriešiem būtum atstājuši Angliju. Naudas man priekš ceļa pietika, jo dabūju 300 rub. iz Krievijas, 100 nosūtīju sievai 200 pal. man. 3 ned. atpakaļ atnāca pie manis Puika (Jūs viņu atminat kurpnieces dēlu), kurš bija iebraucis no Parīzes, un prasija lai es tam aizdodot 100 rub. (10 mārciņas) uz īsu brīdi, pat uz 2 ned., jo esmot briesmīgi vajadzīgs un spoža izredze esmot būt bagātam pēc 1 ned. ilgākais. Viņs man rādija telegramu kurā tam vēl veči izsūtījuši 300 rub. Man zināms 100 rub. nebija jo biju jau iegādājies kuģu kartes par 160 [?] rub. divas. Tādēļ aizdevu viņam tik 6 mārc. (60 rub.) un pats paliku ar 2 mārc. ķešā. Pagāja viena nedēļa un Pui. sestdienas vakarā atnāca pie manis dzīvoklī un teica pēc 3-4 dienām es saņemšot savu naudu ar bagātigiem procentiem atpakaļ. Esmot izredze uz pārs tūkstot mārciņām tā man došot ar kādas 100 mārc. (1000 rub.). Es zināms priecājos lieliski. Tanī pašā sestdienā pulkstens apmēram 12 naktī manā dzīvoklī divi paziņas iedeva Puiku sašautu kurš vairs tālāk nevarēja iet. Es manā dzīvoklī arī nevarēju palikt ne minūtes jo nebiju drošs vai nav redzējuši, ka ievainoto ieved pie manis un, ka mani tīru nepar ko arestētu un katrā ziņā pakārtu. Ievedēji tūlīt arī paši aizbēga un es paķēru visnotīgākās mantiņas, ieroci un pat., un arī aizgāju pie pazīstamiem biedriem, un no tur aizraidīju divas meitas lai iet Puiku apsiet un gādā pēc ārsta un iztīra dzīvokli, sadedzina vēstules un citus papīrus. Pēc 3 stundām meitas paziņoja, ka Puika esmot vārīgi ievainots un laikam miršot, esmot bijis ārsts, teicis lai ejot uz slimnīcu bet Pui. nesmot uz mieru, papīri esmot sadedzināti visi izņemot grāmatas. Es sacīju lai mēģina iznest manas jaunās drēbes, fotogrāfijas un kuģu kartes un ja Puika nomirst lai aplej viņu un gultu ar petroliju un aizdedzina lai tas sadeg kopā ar dzīvokli, tad polic. nezinās pat ka viņš bijis ievainots un arī sadegs visas mantas kas varētu visu slēpt [?] priekš polic. Puika bija nomiris un tūlīt arī Pol. bija bijuse klāt. Tā pažars nebija izdevies. Viena no meitām bij pamanīdama pol. uz ielas par pakaļu aizbēgusi atnesa kuģ-kartes bet citu nekā. Es tūlīt aizgāju un pasacīju lai kuģ-kartes noglabā. Pol. pēc manis iziešanas arī tūlīt ielenkuse māju arestējuse meitu. Par kuģu-kartem kā arī par citu nezinu nekā. Pie manis dzīvoja vēl viens puisis kurš arī aizgāja. Saimnieks mūs abus aprakstījis ļoti labi un mūs abus meklē kā līdz dalībniekus pie 4 policistu nošaušanas. Visa Londona ir policija aprakta. Par otru biedru nezinu, izņemot ka tas nav vēl arestets, itnekā. Viņu, tāpat arī mani, ja arestētu bezšaubām pakārtu, tādēļ ka vainīgie nav zināmi un mans saimnieks teic, ka nezinot vai mēs bijuši mājās jeb ne. Es tik zinu to, ka ja mani dabūs rokās pakārs tā kā tā un tādēļ turēšos pretīm un nošaušos arī pats sevi. Ir arestēts Jēkabs, kurš nu cilvēks nekā nezināja un vēl divi arestēti tamdēļ ka nākuši manā dzīvoklī un bijuši mani draugi. Nesaprotu kā ir nācis mans vārds klajā, fotogrāfija vēl līdz šim nav parādījusies domājams, ka arī neparādisies. Divas ned. esmu jau izslapstījies cik ilgi vēl iespēšu nezinu, aizbraukt tik drīz nav ko domāt, jo briesmīgi visus ceļus apsargā. Noskumis neesu nemaz jo to jau katris zin, ka vienreiz jāmirst un ko cilvēks var tāds kā es priekš cilvēces labumu atnest, par to jau nav vērts kad runā. Arī Jums tas alga vien jo priekš Jums es nekā līdz šim neesmu varējis palīdzēt un nākotnē arī cik man varēja būt laimes? Tādēļ esat mierīgi, ja laimēsies tad vēl dzīvošu un mainīšu ar Jums priekus un bēdas un ja nē tad jau arī Jūs zinat ka reiz pienāks tāda paša stunda un būset trūdi tā pat kā visi. Kurpniecei nesakat nekā gan jau viņa uzzinās pate. Skūpstu visus Jūs un mīļus paziņus, nosūtat arī skūpstu Līzei jo pats nedrīkstu rakstīt. Nevienam un itnevienam nesakat kur esmu, nerakstat pirms es Jums caur Lud. rakstīšu.

Jūsu

Fricis [Paraksts]   



Andris Mellakauls
No grāmatas "Latvieši Lielbritānijā"

Foto: © Illustrated London News

Museum of London Docklands - London Under Seige: Churchill and the Anarchists, 1911.
Izstāde līdz 2011. gada aprilim. Vairāka informācija par izstādi šeit.

Vairāku informāciju par Haundsditča slepkavībām var atrast šeit.